Viņš ir pārliecināts, ka īstermiņa nekādus negatīvus iespaidus uz Latvijas ekonomiku tas neatstās, jo pašlaik Latvijai nav obligāti jāpārfinansējas un tāpēc citu viedoklis par mums nav svarīgs.
Ošlejs neredz, kādas negatīvas sekas šis lēmums varētu radīt. Vienlaikus viņš pieļāva, ka tagad Latvija atliks vasaras vidū plānoto eiroobligāciju izlaišanu, bet eksperta skatījumā tas nemaz nebija nepieciešams, jo naudas valstij pietiek.
Arī polittehnologa Jurģa Liepnieka izteiktajām bažām, ka tagad Latvijā vairs netiks veiktas un turpinātas strukturālās reformas, Ošlejs izturējās piesardzīgi, sakot, ka Latvijā patlaban nemaz nav daudz tādu reformu, par ko sabiedrībai būtu kopīgs viedoklis un kuras ir jāveic. ''Lielākoties visa budžeta apcirpšana ir jau veikta un atlikušais drīzāk ir tikai tehniskas detaļas," piebilda Ošlejs.
Viņš nedomā, ka vakardienas notikumi apstādinās budžeta sakārtošanas procesu, tomēr viņš pauda cerību, ka tie veicinās diskusiju par to, kā nodrošināt ekonomikas izaugsmi Latvijā. Viņaprāt, Zatleta lēmumam vajadzētu šādu diskusiju veicināt.
Valsts prezidenta rīcību viņš vērtē pozitīvi, jo domā, ka politikā ir svarīgi darboties saskaņā ar principiem, tostarp morāles. ''Bez principiem un augstākiem ideāliem nevar darbināt politiku. Un tas mūsu politiķiem būtu jāsaprot. Zatlera lēmums bija principu un vērtību vadīts un par to man ir prieks,'' atzina Ošlejs.
LETA jau ziņoja, ka, pamatojies uz Satversmes 48.pantu, Valsts prezidents Valdis Zatlers vakar rosināja atlaist Saeimu, tā Zatlers paziņoja savā uzrunā tautai Latvijas televīzijā.
Savā runā Zatlers akcentēja, ka 26.maija Saeimas balsojums, kas nedeva atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā, ''ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēju un tiesisko varu''. Saeima savā balsojumā izrādīja necieņu pret tiesu varu, uzsvēra Zatlers, un tā nav pirmā reize - 9.Saeima neapstiprināja amatā ģenerālprokuroru, kuru virzīja tiesu varas augstākā amatpersona.