Otrā elpa demokrātijai

Pašreizējo Latvijas vadītāju paziņojumi drīzāk liecina par intuitīvu politisko mīmikriju, sekojot pasaulei, bet diez vai tie radīs atbalstu sabiedrībā, liecinās par spēju vadīt procesus un piedāvāt sabiedrībai konkrētu rīcības plānu, kas izraisa sabiedrībā vēl lielāku frustrāciju un haosa sajūtu. Latvijā šodien notiek valsts pamatelektorāta maiņa — arvien lielāku lomu sabiedriskajos procesos sāk uzņemties četrdesmitgadīgie atmodas bērni, kuriem tajā laikā bija 16—18 gadu, viņi ir saglabājuši savus brīvības un neatkarības ideālus, kuri viņu acīs ir svarīgāki par "trekno gadu" ideāliem. Paaudze, kura tagad ir gatava uzrādīt politiķiem pretenzijas pilnā mērā. Un ar puspasākumiem bez politiskās domāšanas sistēmas maiņas te nevar iztikt. Lai novērstu revolūciju no apakšas, to jāsāk no augšas.Darbs ar kļūdām Trīs galvenās Latvijas politiskās sistēmas kļūdas no atmodas sākuma ir iemesls tam, ka gandrīz pēc divdesmit gadiem mums ir pavisam ne tāda valsts, kādu mēs to gribējām radīt. 1.kļūda — no augšas uzspiestais nacionālisms, kuru pieļāva Latvijas liberālie intelektuāļi — šķelšanās pēc nacionālās pazīmes, latviešu politiskās elites atteikšanās no konstruktīvas sadarbības ar citu tautību iedzīvotājiem. Tautība kļuva par vienu no galvenajiem profesionālisma kritērijiem, ieceļot amatā, kas nopietni samazināja konkurenci politiskajā un vadības vidē. Šodien šī sašķelšanās joprojām ir visvairāk pamanāma Latvijas politiskās elites līmenī. 2.kļūda — jaunas, pilnveidotas valsts radīšanas vietā mēs devām priekšroku par daudz reanimēt, pārnest no pagātnes likumus un pirmskara Latvijas iekārtas principus, neņemot vērā mūsdienu situāciju gan valsts iekšienē, gan arī pasaules kontekstā. Grūti ir visu laiku iet uz priekšu ar atpakaļ pagrieztu galvu. Tas, kas veiksmīgi darbojās pagātnē, izrādījās maz efektīvs tagadnē. No šejienes izriet daudzi neefektīvie likumi un institūti, kuri neietilpst saprātīgos laika ietvaros, tiesas spriešana un cilvēku neticība galvenajam demokrātiskas valsts pamatam — taisnīgumam — viens likums visiem. Īpašuma denacionalizācija, kura nedeva gaidītos pozitīvos rezultātus, kā viens no galvenajiem neefektīvas sabiedrisko procesu vadīšanas simboliem. 3.kļūda — akla Eiropas pieredzes kopēšana. Eiropa mums ceļā deva karti, bet mēs to izmantojām kā kopiju. No šejienes arī ar laiku tādu sabiedrībai svarīgu sfēru kā izglītība, veselības aizsardzība un pensiju sistēma problēmu padziļināšanās. Reformas prasīja pārdomātu rīcību, bet nepietika vai nu prāta, vai nu drosmes. Kardinālas pārveidošanas laiks, nevis puspasākumu laiks. Jāatver otra valsts demokratizācijas elpa. Sākot no galvenā, no pamatiem.Satversme Ir nepieciešama jauna Satversmes redakcija ar jaunu politiskās pārvaldes sistēmu. Un daļa no tā, ko var veikt tagadējais Saeimas sastāvs un pašreizējais Valsts prezidents sabiedrības interesēs, ir pieņemt lēmumu par jaunās Satversmes teksta redakcijas izstrādes komisijas izveidošanu un nolikuma par speciālas konstitucionālās sanāksmes sasaukšanu izstrādes komisijas izveidošanu jaunā valsts pamatlikuma pieņemšanai — konventa sasaukšanai no visu Latvijas reģionu pārstāvjiem. Jura Bojāra aicinājums par jaunas konstitūcijas nepieciešamību līdz šim laikam tā arī nav sadzirdēts. Bez pienācīgas ievērības palika arī Aivara Roņa idejas par divpalātu parlamenta ieviešanas lietderību. Likumu izstrādei un pieņemšanai pilnīgi pietiek ar 60—70 deputātiem, kurus ievēl no partiju sarakstiem. Augšpalātu (Senatoru palātu) 30—40 tautas pārstāvju sastāvā ievēlētu pēc viena mandāta apgabaliem. Augšpalāta apstiprina vai nosūta izstrādei līdz galam Apakšpalātas pieņemtos likumus, apstiprina amatpersonas pēc Saeimas pieprasījuma un atstādina Saeimu, ja tā nespēj izveidot valdību vai pieņemt budžetu.Prezidents Vai mēs paliekam kā parlamentāra republika vai piešķiram vairāk vietas prezidentam valsts politikā. Vai mums vispār ir vajadzīgs šāds parlaments un dekoratīvs Valsts prezidents? Pašreizējās Valsts prezidenta funkcijas savā starpā varētu sadalīt parlamenta Augšpalāta, tās priekšsēdētājs, premjerministrs un ārlietu ministrs. Ja prezidents izrādīsies nepieciešams, tad viņa pilnvaras ir jāpaplašina, piešķirot viņam tiesības ne tikai ierosināt parlamenta atlaišanu, bet arī valdības un atsevišķu ministru demisionēšanas tiesības, ja viņu darbības dēļ viņam pakļautajā resorā pasliktinās lietu stāvoklis vai ministrs ir pieļāvis nopietnus ētiskus pārkāpumus.Valsts padome Vai prezidentam ir jābūt ne tikai nominālai valsts galvai, bet arī jāvada Valsts padome, kurā ietilptu abu parlamenta palātu priekšsēdētāji, premjerministrs, ārlietu un iekšlietu ministri, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, valsts kontrolieris, tiesībsargs un ētikas komisārs? Šāda padome varētu ne tikai noteikt valsts stratēģiskos uzdevumus un mērķus, vadot stratēģiskās analītiskās komisijas darbu, realizējot augstāko politisko procesu vadību valstī, risinot strīdīgus jautājumus, kuri skar dažādu varas atzaru savstarpējo sadarbību un pilnvaru norobežošanu, bet arī izvirzītu dažus valsts un sabiedrisko institūciju vadītājus, tieši sabiedriskā radio un TV vadītājus, Satversmes tiesas priekšsēdētāju, Saeimas Juridiskā biroja, KNAB vadītāju, Bruņoto spēku komandieri utt. Ētikas komisārs Valsts sirdsapziņu ievēl parlaments pēc Valsts prezidenta vai padomes ieteikuma. Viņam ir tiesības ne tikai paust deklaratīvus uzskatus, bet arī izvirzīt premjerministram, Saeimai un citiem valsts vadītājiem jautājumu par amatpersonu atstādināšanu, ja tās ir pieļāvušas nopietnus morālus nodarījumus, kas robežojas ar likuma pārkāpumu. Parlamentārais komisārs Lai izvairītos no pretrunīgām situācijām, kas līdzinās robežlīgumam ar Krieviju, un novērstu likumdošanas brāķi, jāpadomā par Saeimas Juridiskā biroja vadītāja pilnvaru paplašināšanu un jāpiešķir viņam iespēja ne tikai veikt vēl neapstiprināto likumdošanas aktu ekspertīzi, bet arī apturēt likumu, kas ir pretrunā ar Satversmi un valsts likumdošanas pamatprincipiem, pieņemšanu. Es nebūt nepretendēju uz patiesību, bet pretendēju uz diskusiju. Es tikai mēģināju analizēt situāciju un apkopot dažu ārvalstu — ASV, Francijas, Izraēlas — politisko sistēmu idejas. Jo man ir sapnis dzīvot brīvā un demokrātiskā Latvijā, tajā Latvijā, kuru mēs tā arī neradījām, tajā Latvijā, kuru mēs jau gandrīz pazaudējām. Šodien ir vajadzīgi ne tikai vārdi un aicinājumi iet politikā, ir nepieciešamas idejas, reformas un atbildīgas darbības.