Pabalsts kā caurā maisā

Ne mazāk interesants šajā situācijā ir fakts, ka to paveic tieši tas domes sasaukums, kurā līdera lomu spēlē partija, kas allaž ir iestājusies par «māmiņu algām» u.tml. Taču, tāpat kā uz daudz ko citu, arī uz šo lietu vajadzētu paraudzīties racionāli. Būsim atklāti — lai kā tas arī skanētu, kļūda ir nevis šo pabalstu noņemšana, bet gan savulaik pieņemtais lēmums par to piešķiršanu. Pirmkārt, par 50 latiem mēnesī Rīgā nebija iespējams noalgot auklīti ne «treknajos» gados, ne arī tagad. Tādējādi šo naudiņu diez vai var uzskatīt par lielu risinājumu problēmai. Otrkārt, gada laikā, samaksājot ik mēnesi pa 50 latiem 600 šādām ģimenēm, trīs gados veidojas pietiekami nopietna summa — ap 10 miljoniem latu, par ko jau var uzbūvēt ne vienu vien jaunu bērnudārzu. Sen zināma ir kāda fabula par to, ka makšķerniekam vajag dot makšķeri, nevis zivi. Šeit situācija ir līdzīga — ja savlaicīgi tiktu domāts par problēmas risinājumu ilgtermiņā, nevis populistisku  izpatikšanu noteiktai rīdzinieku daļai, ļoti iespējams, pašreiz šīs diskusijas nebūtu un daudzi iedzīvotāji nesagaidītu kārtējo nepatīkamo pārsteigumu. Ļoti cerams, ka doma «apgriezt» šos pabalstus ir ienākusi prātā nevis tāpēc, ka pašvaldībai krīzes iespaidā vienkārši ir beigusies nauda, bet gan tāpēc, ka tūlīt tiešām sāks būvēt jaunus bērnudārzus. Tiesa, šobrīd daudzi iedzīvotāji ir palikuši bez darba un paši var pieskatīt savus mazuļus. Taču neviena krīze nav mūžīga, un ir būtiski, lai brīdī, kad ekonomiskā situācija uzlabosies un cilvēkiem būs darbs, atkal nevajadzētu spriest — redz, būtu savlaicīgi uzbūvējuši kādu bērnudārzu, problēma būtu mazāka, un atkal nevajadzētu domāt par pabalstu grūšanu caurā maisā.