Lai izvērstu Jaunsardzes kustības darbību un veicinātu jauniešu piesaisti šai organizācijai, A.Pabriks lūdza mazināt virkni birokrātisko šķēršļu, jo šobrīd programmas īstenošanai jāsaņem attiecīgās pašvaldības izdota licence. Tas pēc aizsardzības ministra domām apgrūtina darbību. Turklāt daudzām pašvaldībām nemaz nav licencēšanas komisijas, kas šādos gadījumos speciāli jāizveido. "Jaunsardzē jaunieši ne tikai iegūst priekšstatu par militāro dienestu, bet arī attīsta fiziskās spējas, patriotismu, pilsonisko pasziņu. Turklāt tā pilda arī sociālas funkcijas, jo nodarbības pieejamas bez maksas," uzsvēra A.Pabriks.
Ieplānotās augstākās izglītības reformas kontekstā A.Pabriks norādīja, ka Nacionālajai aizsardzības akadēmijai arī turpmāk jāpaliek kā specifiskai nozares augstskolai, kas piedāvā profesionālās augstākās izglītības programmas un mācības tajā tiek finansētas no valsts budžeta. R. Ķīlis pauda izpratni par šo jautājumu, norādot, ka šobrīd spēkā esošos izņēmumus, kas attiecas uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju plānots saglabāt arī nākotnē.
Šī gada budžeta grozījumu projektā Jaunsardzes instruktoru slodžu palielināšanai un jaunu instruktoru vietu radīšanai, īpaši Latgales reģionā papildus paredzēts piešķirt vairāk nekā 100 000 latu. Šobrīd Jaunsardzē ir aptuveni 5000 jauniešu, kas faktiski ir plašākā jauniešu kustība Latvijā.