Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 14. novembris
Fricis, Vikentijs

Pabriks kritiski vērtē ASV prezidenta pausto par Armēņu genocīdu

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) kritiski vērtē ASV prezidenta Džo Baidena pausto par Armēņu genocīdu.

"ASV prezidenta pozīcija senajā armēņu genocīda jautājumā tikai apgrūtinās sadarbību starp divām NATO valstīm, tad kad tas visvairāk vajadzīgs," mikroblogošanas vietnē "Twitter" raksta Pabriks.

Viņš dod padomu arī tiem Latvijas parlamentāriešiem, kuri ar līdzīgu soli vēlas "nopirkt indulgences sev, upurējot nacionālās intereses".

LETA jau ziņoja, ka ASV prezidents Džo Baidens sestdien atzinis, ka armēņu slaktiņš, ko Pirmā pasaules kara laikā izvērsa Osmaņu impērija, bija genocīds.

"Mēs pieminam visu to dzīvības, kuri gāja bojā Osmaņu laikmeta armēņu genocīdā, un apņemamies nepieļaut šādu noziegumu atkārtošanos," teikts Baidena paziņojumā.

ASV Kongress jau 2019.gada decembrī simboliskā balsojumā armēņu slaktiņu atzina par genocīdu, bet nesen vairāk nekā 100 Kongresa locekļu Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas priekšsēdētāja Ādama Šifa vadībā vērsās arī pie prezidenta, aicinot pildīt kampaņas gaitā solīto un atzīt armēņu slaktiņu par genocīdu.

Sagaidāms, ka Baidena rīcība vēl vairāk saasinās ASV attiecības ar NATO sabiedroto Turciju, kas asi reaģē uz šādiem lēmumiem, kādus jau pieņēmušas vairākas valstis, tostarp arī Francija un Krievija.

Kā ziņots, Armēņu genocīda atceres gadadienā vairāk nekā 40 Saeimas deputāti Saeimas Prezidijā iesnieguši deklarācijas projektu par armēņu genocīda nosodījumu, aģentūru LETA informēja viens no iniciatīvas autoriem, Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP).

Politiķis pavēstīja, ka rosināts šo deklarācijas projektu skatīt nākamās nedēļas Saeimas sēdē.

"Es to uztveru kā ikviena Latvijas pilsoņa morālo pienākumu skaidri un nepārprotami paust savu viedokli, ja mēs kaut kur pasaulē redzam tāda mēroga netaisnību. Ja ļausim šo traģisko pagātnes lappusi aizmirst, nav izslēgts, ka līdzīgas situācijas varētu atkārtoties," akcentē Jurašs.

Deklarācijas projektā teikts, ka Saeima atzīmē, ka nav ne mazāko šaubu par vēsturiskajiem pierādījumiem, ka Osmaņu impērijas teritorijā no 1915. līdz 1923.gadam tika īstenots armēņu genocīds, likvidējot vairāku tūkstošu gadu ilgo armēņu klātbūtni savā vēsturiskajā dzimtenē.

1915.gada 24.aprīlī toreizējās Osmaņu impērijas varasiestādes apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu ceļā zaudēja dzīvību slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.

Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.

Armēnija pieprasa, lai mūsdienu Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, un turpina turēties pie viedokļa, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Erevāna.

Turcija turklāt apgalvo, ka patiesībā Pirmā pasaules kara laikā, norisinoties cīņai starp Osmaņu un Krievijas impērijām par kontroli pār Anatolijas austrumdaļu, līdz ar simtiem tūkstošiem armēņu gāja bojā tikpat daudz turku.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas