Jo es vēlējos pateikt: ja vēlamies valsts pārvaldē ekspertus, tad ir jāatrod veids, kā tos atalgot. Tas nekādā ziņā nebija to aizskārums, kam ir mazas algas. Nekādā gadījumā tie, kas strādā par 100 vai 300 latiem, nav muļķi. Vienkārši atbildīgās pozīcijās kā privātajās, tā valsts struktūrās ir ļoti grūti uz ilgāku laiku piesaistīt labus speciālistus par mazu samaksu. Viņi, visdrīzāk, aizies darbā kaut kur ES institūcijās. Tāda bija mana doma," neveiklo situāciju atspēko A.Pabriks.Jautāts, kāds bija neatspoguļotais konteksts, A.Pabriks skaidro: "Drūmākais ir tas, ka Latvijas sabiedrībā kopumā mēs cits citā redzam tikai ienaidnieku. Dzīvojam pēc Tomasa Hobsa teiktā, ka katrs karo pret katru un dzīve ir īsa un drūma, nevis cenšamies sadarboties. Žēl ierēdņu, kurus tūlīt pēc politiķiem vaino itin visā. Problēma nav ierēdņu skaitā, bet nevajadzīgu papīru daudzumā, kas apgrūtina dzīvi. Arī šādā liekā citam cita pārbaudīšanā redzama neuzticība."Viņš piekrīt, ka 15 vai 100 latu pielikšana pie algas krīzes laikā neizskatās labi, bet, "ja gribam mazu un efektīvu valsts pārvaldi, ir jānotur valstī nepieciešamie cilvēki un jāatalgo darbs, bez kura nevaram iztikt". "Tāpēc nevajadzētu apvainoties par manu izteikumu - tā nebija domāts. Kā tas tika pārraidīts, tas man arī nebūtu pieņemams. Kļūdu atzīstu, bet tas, ko ar to gribēju pateikt, bija kaut kas pilnīgi cits," saka A.Pabriks.
Pilnu interviju lasiet laikraksta Diena piektdienas numurā!