TM izstrādājusi grozījumus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) likumā, Valsts kontroles (VK) likumā, Valsts civildienesta likumā un Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā. Likumprojekti ceturtdien pieteikti Valsts sekretāru sanāksmē, bet par tiem vēl jālemj valdībai.
Patlaban šie likumi noteic, ka attiecīgajās institūcijās var strādāt persona, kura nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks.
TM norāda, ka šāds ierobežojums savulaik tika noteikts, jo demokrātijas pamati Latvijā bija trausli un pastāvēja risks, ka spiegi būs nelojāli valdības politikai un centīsies tai pretoties.
"Pašlaik demokrātijas principus sargā vairāki ierēdņu rīcības likumības kontroles mehānismi - katram ierēdnim ir priekšnieks, kas kontrolē padotā ierēdņa rīcības likumību, pastāv īpašas likumību kontrolējošās iestādes un tiesas," TM skaidro.
Savukārt diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas un darbinieki ir likuma "Par valsts noslēpumu" subjekti un dienesta pienākumu izpildei ir nepieciešama piekļuve informācijai, kas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir atzīta par valsts noslēpumu un ir saistīta ar valsts drošību, kā arī ir vajadzīga piekļuve Eiropas Savienības un NATO klasificētajai informācijai. Šo informāciju var izmantot tie cilvēki, kuri ir saņēmuši attiecīgas kategorijas speciālās atļaujas.
Arī uz Valsts kontroles amatpersonām un civildienesta ierēdņiem, kam nepieciešama pieeja valsts noslēpumam, attiecas likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktie ierobežojumi.