Prezidenta padomnieks Edgars Pastars otrdien žurnālistiem uzsvēra, ka šāda situācija, ka tiek atlaista Saeima un prezidents noteic tās darba kārtību, Latvijas vēsturē ir pirmo reizi.
Tomēr sarkanās līnijas prezidents nenovilks, un visi jautājumi tiks individuāli izvērtēti un saskaņoti ar Tieslietu un Finanšu ministriju, kā arī Saeimas Juridisko biroju.
Vienai trešdaļai deputātu joprojām būs tiesības prasīt prezidentam apturēt kāda likuma izsludināšanu uz diviem mēnešiem, tādējādi būs jārīko parakstu vākšana par likumprojekta nodošanu tautas nobalsošanai. Politiķi šajā laikā arī baudīs deputāta imunitāti, un viņiem ir visas deputāta tiesības.
"Prezidents nav visuvarens," teica Pastars.
Savukārt, ja Saeima tomēr būs "apgājusi prezidentu" un pieņēmusi kādu nekvalitatīvu likumu, prezidentam būs tiesības to nodot otrreizējai caurlūkošanai. Taču, lai izvairītos no situācijas, ka parlaments to pieņem negrozītu un tādējādi prezidents otrreiz iebildes vairs nevar celt, Bērziņš šādus likumprojektus pēc nodošanas otrreizējai caurlūkošanai varēs neiekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā.
Pastars arī uzsvēra, ka Bērziņam nevajadzētu nonākt iekšējā konfliktā un virzīt savas likumdošanas iniciatīvas. Tomēr viņš neizslēdza, ka šo divu mēnešu laikā prezidents varētu nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu.
"Ja prezidents liks darba kārtībā savas iniciatīvas, viņam varētu būt grūti sabalansēt, kad viņš ir atlaistās Saeimas uzraugs un kad ‒ iniciatīvas iesniedzējs," paskaidroja padomnieks. "Viņa uzdevums pašlaik ir Saeimas pārraudzība."
Jau vēstīts, ka referendumā atlaista 10.Saeima. Parlamenta ārkārtas vēlēšanas notiks 17.septembrī, un šajā laikā līdz jaunās Saeimas sanākšanai parlamenta darba kārtību noteiks prezidents.