Ārlietu komisija kandidatūru slēgtā sēdē vērtēs trešdien, komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) Dienai pieļāva, ka balsojums būs pozitīvs. Viņš tāpat kā M.Riekstiņš norādīja, ka V.Paegles politiskā darbība ir bijusi cieši saistīta ar ārpolitiku.
Tiesa, vēl nesen A.Bērziņš norādīja, ka politisku personu nominēšana vēstnieku posteņiem jau vairākus gadus netiekot praktizēta. Neoficiāli zināms, ka arī V.Zatlers kādā sarunā minējis šo argumentu kā varbūtēju šķērsli partiju virzītam kandidātam. Tajā laikā arī izskanēja, ka Valsts prezidents varētu iecelt šajā amatā savas kancelejas vadītāju Eduardu Stipro, par ko jau esot notikusi vienošanās ar ārlietu ministru. Taču drīz pēc šīs ziņas parādīšanās Tautas partijas (TP) pārstāvji kuluāros izplatīja minējumus, ka "prezidents vēlas nomainīt savas kancelejas vadītāju", iespējams, apzināti nostādot valsts pirmo amatpersonu neveiklā situācijā, kas varēja kļūt par iemeslu tam, ka E.Stiprā kandidatūra vairs netiek izskatīta kontekstā ar šo posteni.
Valsts prezidents ieceļ vēstniekus, un līdz brīdim, kad Rīgas pili sasniedz Ārlietu komisijas lēmums, parasti kandidāti netiek afišēti. Šoreiz bija cita situācija, kas publiskā telpā atgādināja cīņu starp TP un prezidentu par to, kam būs lemts deleģēt savu pārstāvi ANO. Pēc dažu prezidentam tuvu stāvošu cilvēku domām, V.Zatlers ir vēlreiz nostādīts neveiklā situācijā. Prezidenta preses sekretāre Inta Lase neatbildēja uz vaicāto, vai Valsts prezidents varētu atbalstīt V.Paegli, bet uzsvēra: "Vēstnieka iecelšana un jebkādas izmaiņas Valsts prezidenta kancelejā ir divi neatkarīgi procesi." TP līderu izturēšanās liecina, ka viņiem ir bijis svarīgi publiskajā telpā nodemonstrēt gatavību cīnīties par to, lai V.Paegle dotos uz ANO, taču vēl nav zināms, vai prezidents atbalstīs šo izvēli. A.Bērziņš arī atzina, ka Ārlietu komisijas lēmumam ir tikai rekomendējošs raksturs. Likums nosaka, ka vēstnieka kandidāts tiek izvirzīts pēc ārlietu ministra un Ārlietu komisijas saskaņota priekšlikuma. Līdz 2003.gadam Konsulārā likuma redakcija nedaudz atšķīrās un noteica, ka vēstnieku izvirza pēc ministra priekšlikuma un Ārlietu komisijas ieteikuma, kas nozīmēja, ka tās viedoklim nav tik liels svars.
V.Paegle Dienai sacīja, ka būtu gatava pieņemt piedāvājumu kļūt par vēstnieci, un bija pārliecināta, ka spēs labi pārstāvēt valsti šajā organizācijā. "Kādas gan Tautas partijas intereses es varētu ANO virzīt, ja tur pārstāvu savu valsti un aizstāvēšu valsts intereses," teica V.Paegle.
M.Riekstiņš Dienai uzsvēra, ka V.Paegle "pēc visām savām kvalifikācijām atbilst vēstnieka amatam". Uz jautājumu, kā paredzama notikumu tālākā attīstība, ja prezidents kandidatūru neatbalstīs, ministrs norādīja, ka tādā gadījumā "būs jādomā, kā tālāk rīkoties, jo prezidentam ir tiesības atbalstīt vai neatbalstīt mūsu izvēli". Vaicāts, vai ministram sākotnēji nebija vienošanās ar prezidentu par E.Stiprā izvirzīšanu šim amatam, M.Riekstiņš atbildēja, ka tāda vienošanās nav bijusi, bet, ja E.Stiprā "darbā kaut kas mainīsies, tad es redzu viņu atgriežamies diplomātiskajā dienestā".4