Palielinās vecāku skaits, kas atsakās no jaundzimušajiem

Vai padomju cilvēks ir aizmirsis priekš kam lieto cūku zarnas?

nu principā Kaspars Gasūns ir atbildējis... hormonu tabletes nav visdrošākās. turklāt tas var radīt papildus blaknes. visdrošākās ir olvadu nosiešanas, un dažādas sterilizācijas metodes gan sievietēm, gan vīriešiem. varbūt, ja tik ļoti ar seksu gribas nodarboties, bet nu bērnus audzināt tā kā nē, ir vienreiz jāsakrāt naudiņa, jāveic stealizācija un viss... kniebies uz nebēdu!

Starp citu, adopcijai pieejamo bērnu skaits Latvijā, ja nemaldos, ir ap 3000 bērnu. Ieskaitot smagi slimos, kuri adopcijai nav "īsti piemēroti" - nepieciešama speciāla un ļoti intensīva kopšana utt. Tā ka lielo vairumu šo bērnu diezgan mierīgi varētu "uzsūkt" ģimenēs, ja vien tā sabiedrības domāšana nebūtu tik dezorientēta.

".. visdārgākās un drošākās ir hormonu tabletes." Tas nu gan ir tāds jokains apgalvojums - vajadzētu tomēr pašai pastudēt to kontracepcijas teoriju. Bet atbaidošākā ir paša argumenta būtība - drāžas visi, bet izsargāties var tikai tie, kuriem pietiek naudas "pietiekami" drošai un attiecīgi dārgai kontracepcijai. Jebkura bērna laišana pasaulē (un attiecīgi pirms tam iesēšana) ir abu iesaistīto pušu atbildība. (Es te nerunāju par izvarošanu.) Un tā tas ir bijis visos laikos visās nodokļu sistēmās. Protams, ir daudzi blakus apstākļi, kas šo atbildības sajūtu ir ierobežojuši. Citi komentatori jau te ir snieguši īsu vēsturisko ekskursu. Bet mūsdienu sabiedībā tieši tādēļ ir šīs veselības mācības, seksuālā izglītošana utt., lai veidotu savu seksuālo dzīvi pārdomāti un, apzinoties sekas. Un mūsu civilizācija piedāvā vēl nepieredzētu kontracepcijas līdzekļu bagātību. Diemžēl šī pati sabiedrība ir kļuvusi līdz riebumam dekadenta, egocentrēta un bezatbildīga. Tādēļ arī jaundzimušo pamešana ir ieguvusi jaunus atbaidošus vaibstus - komforta un materiālā nodrošinājuma slieksnis, no kura jaunie "vecāki" uzskata par iespējamu uzturēt bērnu, nav salīdzināms ar, piemēram, 20. gs. sākumu. Domāju, ka daudzās nenobriedušajās smadzenēs uzturēt ierasto parazītisko dzīvesveidu - smukas šmotkas, tusiņu subkultūra un tā bezgaumīgā drāzelēšanās, kuru mūsdienās lepni dēvē par mīlēšanos, - un ziedoties bērnam ir vienos svara kausos. Savukārt tā nožēlojamā seksuālā kultūra, kura ir pārņēmusi jauniešus, tikai pastiprina problēmu. Uz viņiem tiek izdarīts milzīgs spiediens būt aizvien seksuālākiem aizvien agrākā vecumā. Savukārt nav tāda sociālā instrumenta, kas līdzsvarotu ar atbilstošu atbildības pretspiedienu. Veselības mācībā u. tml. ierāda tikai "tehniku". Bet tos, kuri ir izvēlējušies atdot jaundzimušo (un atstāt to dzīvu!) citiem - valstij vai kā citādi - patiešām lielas nabadzības un nedrošības par nākotni dēļ, nav jēgas nosodīt. Tā patiešām ir mūžsena parādība. Turklāt tam pretī ir izlīdzinošs adopcijas mehānisms. Vienīgā nelaime, ka Latvijā šie reāli pamestie bērni bieži vien nav juridiski brīvi - viņiem kaut kur ir, piemēram, dzerstošās bioloģiskā māte. Un tad no šis bērnelis nereti izaug virs "pieprasītā" vecuma un paliek tajā bērnunamā līdz pilngadībai. Bet attiecībā uz adopciju - tur patiešām nekā tik briesmīgi sarežģīta nav. Ne vairāk, kā nokārtot nekustamā īpašuma kredītu! ;) Paši domājām adoptēt, bet pašlaik vairojamies ar tādu dinamiku, ka vienkārši nesanāk.

Par nodokļiem. Nav jau tā, ka samaksā nodokļus un paliek bešā. "Uz rokas" paliek 2/3 , vai ne? Tātad vaina ne jau nodokļos, bet nepietiekamajā algā. Bet tā nu ir katra paša darīšana, cik viņš spēj nopelnīt.

Neatceros nekādus pabalstus padomju laikos. Toties atceros, ka 2 mēnešus pēc dzemdībām sievietei bija jāatgriežas darbā. Māmiņu atvaļinājumu uz vienu gadu ieviesa ap 1980.gadu. Un pilnīgi nekādi pabalsti šā gada garumā netika maksāti. Zinu, jo brālim meitiņa piedzima 1980.gada sākumā un ģimenē tika ilgi diskutēts, kā labāk.

p.s. cik tad pirms krīzes bērnu namos nonāca jaundzimušo? To it kā rakstā nemin. Bet pieņemot šī raksta stilu, varētu būt, ka iepriekš kādi 10-16.

mani izbrīna tas, ka kāds apgalvo - ka ceļot nodokļus, mazinot pabalstus, visi sāks atteikties no bērniem. Nu es pieņemu, ka lielāka daļa cilvēku tomēr ir domājoši un tādu pārejošu problēmu dēļ neateiksies no bērniem. Nu vismaz es nevaru iedomāties nevienu, kas piedzemdētu un līdz ko nomainitos kāds likums un pabalstus vairs nemaksā - uzreiz atteiktos no bērna. Runa jau drīzāk būs par tiem, kuri jebkurā situācijā - vienalga, kādi ir pabalsti, pamet bērnus.

Zini, sekss ir arī cilvēkiem, kuri pārtiek no grūbām, kuriem atslēdz elektrību un kas staigā nonēsātās drēbēs. Tikai nevajag, arī izsargāšanās līdzekļi maksā naudu, un ne mazu naudu. Turklāt visdārgākās un drošākās ir hormonu tabletes. Teorētiķe.

:) precizējums -atbildības trūkums :) vai totāla bezatbildība , protams:))

tur jau tā lieta, ka tagad nav ne Romas laiki, ne viduslaiki, ne pat karš... turklāt informācija par to kā izsargāties no nevēlamas grūtniecības un arī iespējas, ir krietni vien vairāk. turklāt - tas vairs nav tikai aborts. ko arī protams, ja sieviete vēlas var darīt, ja viņa šo bērnu nevēlas...līdz ar to - pasaule ir nedaudz pamainījusies, ne? nav vairs nepieciešams taisīt kriminālus abortus un pamest bērnus, jo viņu var vienkārši nebūt. tāpēc arī es nesaprotu šo argumentu, še, ņemiet, man te naudas tagad nav... totāls bezatbildības trūkums!

Tieši par to domāju.

Izņēmāt man vārdus no mutes!

Tu mēģini salīdzināt nesalīdzināmas lietas. Ne sendienās, ne pat netālajos padomjlaikos nebija tādi nodokļi, bet par pabalstiem padomjlaikos Tu kaut ko esi aizmirsis. Tie bija. Bet pats svarīgākais, ka padomjlaikos bērnu preces, pakalpojumi bērniem un pamatpārtikas preces bija pamatīgi dotētas. Visiem, kuri gribējā strādāt - bija darbs. Veselības aprūpe un visāda veida ārpusskolas pulciņi bija bez maksas. Savukārt pieaugušajiem, kuriem nebija bērnu, bija jāmaksā īpašs nodoklis.

Smadzenes tiem nav nevis atsakoties, bet bērna radīšanas brīdī. Galvenā vaina ir izglītības trūkums, dīkdienība, alkoholisms un bezatbildība.