Palikt parādā bankai baidās vairāk nekā veļasmašīnas kreditētājam

citāti no "money as debt": "bankas aizdod naudu, kuras tām nav" "attiecība starp reālo un virtuālo naudas vienību ar likumiem dažādās valstīs ir noteikta dažādi, parasti uz reālu dolāru ir 9 virtuāli, kas ir citu cilvēku parādsaistības, dažos kontos šī attiecība var būt 30:1, 200:1 vai vispār bez ierobežojuma." "Bankas neaizdod savu ieguldītāju naudu, vai savu peļņu, tās vienkārši datorā reģistrē konta numuru un parāda summu" "patiesība ir tā, ka parakstot parādsaitības t.i. solījumu atdot parādu ar procentiem nekustamā īpašuma vai cita ķīla ir vienīgā reālā vērtība šajā operācijā" "Nauda ir jauna verdzības forma, kas atšķiras no iepriekšējās ar bezpersoniskumu, jo starp vergu un saimnieku nepastāv cilvēciskas attiecības"

Creditreform savu tirgus daļu nevis pārvērtē , bet gan novērtē reāli pēc uzņēmumu un arī filiāļu gada pārskatiem.Var jau pūst miglu, kā to daži paraduši, un jaukt apgrozījumu ar peļņu.Šajā biznesā komisiju maksā no atgūtās summas.

ir arī tāda tipa cilvēki - optimisti kas labprātak aizņemas no saviem draugiem (ja vēl ir tādi palikuši), nekā no bankas vai līdzīgām iestādēm, jo kāpēc jāatdod ja var neatdot...

Creditreform nedaudz parverte savu lomu tirgu! Kadi tur 50%!? Tad jau siem tik pat ka monopols, bet cik zinu, tad bankas vinu klientu loka ienem niecigu dalu.

Bišku neobjektīvi pasniedam info. Tas ka pieaugums nemaksātājos ir 40% vēl neko nenozīme. Svarīgāk ir nemaksātāju proporcija no izsniegtajiem kredītiem un saistībām, jo ja kantorim bija 10 nemaksātāju no 1000 kredītiem un tagad ir 20 no 3000, tas 100% pieauguums, bet proporcija starp saistībām un nemaksātājiem samazinās. 40% ir procentuāli iespaidīgs pieaugums, taču svarģāk ir saprast parādnieku īpatsvaru.

Galvenais jautājums tomēr ir tāds: ja reiz valsts tik strauji attīstoties un augot arī ienākumi, kādēļ: 1) Minimālās algas, pensijas un iztikas minimumi izraisa tikai vēdera krampjus un nepietiekamības sajūtu? 2) Kādēļ cilvēki līzingā pērk pat preces, kas maksā ap 100 Ls? Sanāk, ka dēļ trūcības.

Nu kā Tu cilveks kavesi kredita maksajumu, ja soda nauda tada, ka par maz neliekas...

Kādēļ neviens nevaicā par sekojošām lietām? ***uzņēmums nosūta rēķinu, kuru jāapmaksā pēc 3 dienām, taču kamēr šis rēķins nonāk līdz klientam, vilciens ir aizbraucis - esi jau "slikts" klients, un mistiskos sarakstos. ***nomaksā visu līzingu, paliek mistiskie procenti, kurus aprēķina līzinga pārstāvji par ātrāku nomaksu, klients par to neko nezin, taču uzreiz tiek uzrēķināta k-kāda summa, kas protams tiek nosūtīta visiem šiem kantoriem. ***kredīta sniedzēja darbinieks vienkārši AIZMIRST atzīmēt, ka parāds ir nodzēsts, kā rezultātā baidās atzīt savu kļūdu un visu vainu noveļ uz klientu. Ir daudzi cilvēki, kuri akli tic, ka viņiem vēl k-kas ir jāmaksā, tad arī samaksā. Šādu gadījumu ir ļoti daudz, īpaši jau līzingu sektorā, bet nu protams, vienmēr jau vainīgs ir KLIENTS?

Iespaidīgi, ka 10% no uzņēmumiem ir kavējumi. Piedevām dati tiek apkopoti par pirmo ceturksni (pēdējās aprīļa tendences, domājams, ir vēl trakākas). Tas visumā nozīmē, ka a) pagaidām taupa uz parādiem, drīz sāks neizmaksāt algas un laist vaļā. Kā redzams, it sevišķi tas skar rūpniecību; b) investīciju iespējas Latvijā sarūk un jebkura ekspansīva politika visdrīzāk novedīs pie inflācijas, nevis glābs IKP...

Cipari ir iespaidīgi. Ja arī viņi saka, ka nav nekas liels, tā ir tāda mierināšana. Mirējam jau arī dakters uzreiz nesaka: viss, cauri ir ar tevi.

traki