Pašlaik likumā paredzēts, ka konkursu uz KNAB vadītāja posteni var rīkot un var arī nerīkot. Valdības vadītāja birojā pēc KNAB pārrauga premjera I.Godmaņa priekšlikuma tapis KNAB likuma grozījumu projekts, kas nonācis Dienas rīcībā. Tas paredz — vadītājs jāizvēlas konkursā, kura norisi vada valdības izveidota, Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka vadīta komisija. Tajā ietilpst visu triju valsts drošības iestāžu, Augstākās tiesas un Valsts policijas vadītāji. Atzinumu par kandidāta atbilstību KNAB likumam sniedz ģenerālprokurors.
Jāpiebilst, ka projekts nav gājis parasto likumdošanas sagatavošanas gaitu, tas nav izskatīts ne valsts sekretāru sapulcē, ne ministru komitejā, tas arī nav nodots atsauksmju saņemšanai ministrijās. Līdz pirmdienas vakaram, mazāk nekā 24 stundas pirms tā apspriešanas valdības sēdē, projekts vēl nebija ievietots Ministru kabineta mājaslapā. E.Vaikulis gan aizbildinājās, ka tas ir pieejams valdības e–porfelī, taču šī datubāze nav publiski pieejama.
Otrdien ar grozījumu projektu paredzēts iepazīstināt visus valdības locekļus, liecina Ministru kabineta informācija. Par dokumentu sēdē izteikties uzaicināti sabiedrisko organizāciju Providus un Delna trīs pārstāvji Valts Kalniņš, Lolita Čigāne un Vita Tērauda un, kā liecina Dienas rīcībā esošās ziņas, arī KNAB priekšnieka vietniece, ar premjera pienākumu izpildītāja satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) rīkojumu par priekšnieka pienākumu izpildītāju pirmdien ieceltā Juta Strīķe.
Providus un Delnas pārstāvji Dienai jau agrāk izteikuši kritiskas piezīmes par publiskā telpā izskanējušajām projekta nostādnēm, aizrādot — komisijas locekļiem nevajadzētu būt saistītiem tikai ar drošības iestādēm, bet pārstāvēt plašāku sabiedrību. Pausts arī ieteikums izvairīties no iepriekšējā konkursa gaitā pieļautajām kļūdām, piemēram, ka apstiprināšanai Saeimā netiek virzīts visvairāk komisijas locekļu balsu ieguvušais kandidāts.
Pēc E.Vaikuļa teiktā, valdība varētu mudināt Saeimu šos KNAB likuma grozījumus pieņemt steidzamības kārtā. Tad tie varētu stāties spēkā jau septembrī, taču šādas prognozes varētu būt visai optimistiskas. Arī E.Vaikulis atzīst, ka Ministru kabinets nevar ietekmēt parlamenta darba ātrumu. Turklāt izskanējis, ka KNAB likumā vajadzīgi arī citi grozījumi, piemēram, vajadzētu labot attiecīgo pantu, lai vienīgā KNAB priekšnieka sodīšanas iespēja nebūtu atlaišana. "Jebkurā gadījumā jauno KNAB priekšnieku izvēlēsies pēc jaunās procedūras," sacīja premjera padomnieks. "Nav vēlams, lai process notiktu sasteigti vai balstoties uz neprecīzu procedūru." KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs atgādināja, ka laikā starp pirmā KNAB priekšnieka Gunta Rutka atbrīvošanu no amata un pirms Alekseja Loskutova apstiprināšanas birojs aptuveni gadu darbojās priekšnieka pienākumu izpildītāja vadībā.
Līdz šim par atklāta konkursa nepieciešamību izteicies arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), kuram premjera pārstāvji gan vairākkārt pārmetuši vilcināšanos izteikt konkrētus priekšlikumus likuma grozījumu formā. Ja pret grozījumu virzību otrdien būšot daudz iebildumu, tos nodošot Tieslietu ministrijai, uzdodot pilnveidot, pauda E.Vaikulis.
***
Kādai jābūt procedūrai KNAB vadītāja meklējumos, lai nerastos šaubas, ka notiek centieni vājināt KNAB, mazināt biroja politisko neatkarību un ka tiek izraudzīts labākais no kandidātiem?
Valts Kalniņš sabiedriskās politikas centra Providus pētnieks
Pirmām kārtām, jāpieņem tāda procedūra konkursa organizēšanai, lai būtu pietiekami vispusīgs komisijas sastāvs un paredzēta arī iespēja plašākai sabiedrībai vismaz novērot šo procesu. Vērtēšanā būtu nopietni jāņem vērā tas, kas jau ierakstīts [KNAB likuma grozījumu projektā], — ka jābūt labai reputācijai. Domāju, ka jāprasa paust arī skatījumu par stratēģiju korupcijas novēršanai un apkarošanai Latvijā. Konkursa komisijas rokās būtu godprātīgi izvēlēties. Jāskatās, lai tas būtu cilvēks, kurš gan spēj, gan grib vadīt biroju, kā arī cīņu pret korupciju plašākā izpratnē. Politiskai neietekmējamībai būtu jābūt pašsaprotamai — tas nav ierakstāms normatīvajos aktos kā formāla prasība.
Rasma Kārkliņa politoloģijas profesore
Jātur pie vārda tie politiķi, kuri ir svēti apgalvojuši, ka visa šī akcija pret Loskutovu nav vērsta, lai vājinātu KNAB un mazinātu tā neatkarību. Jāskatās ļoti uzmanīgi, kā tiks rīkots konkurss — ir bēdīga pieredze, kā tas notika pirms četriem gadiem, kad bija vilcināšanās un dažādas komplikācijas, kad izvēlējās nevis kvalificētāko, Jutu Strīķi, bet otro kandidātu, Alekseju Loskutovu. Jācer, ka šo procesu nevilks garumā, jo arī tas vājina KNAB. Svarīgi, lai atlasē piesaista, piemēram, Tiesībsargu, pretkorupcijas ekspertus, kā arī labas pārvaldības principu pārzinātājus, nevis tikai no drošības dienestiem, kā tas ir pašreizējā priekšlikumā. Svarīgi, lai būtu plašāks skatījums.
Arvīds Dravnieks Tiesībsarga biroja Labas pārvaldības departamenta vadītājs
Grūti iedomāties cilvēku, kurš labprātīgi pretendētu uz KNAB priekšnieka amatu, jo Latvijā nopietni jādomā, kā notiek pretendentu atlase — ne tikai no juridiskā aspekta, bet arī no ētikas viedokļa. Ne tikai no politiķu, bet arī no žurnālistu viedokļa. ASV šī procedūra ir nežēlīga, žurnālisti tiešām cenšas par kandidātiem visu pamatīgi izpētīt, bet nenotiek mētāšanās ar dubļiem. Kurš gan gribētu to visu izjust, ka jebkurš var izteikt jebko, arī pilnīgi nepamatotus viedokļus? Līdzīgi bija ar [kādreizējā premjera Einara] Repšes ieviestajām atklātajām valdības sēdēm, kurās var piedalīties žurnālisti. Faktiski lēmumus sāka pieņemt šaurākā lokā, un pēc tam daži ministri tikai grozīja galvas, no kurienes lēmumi radušies.
Inguna Sudraba Valsts kontroliere
Svarīgi, lai KNAB priekšnieka izvēles process būtu tāds, ka amatā nonāk
cilvēks, kuram uzticas un kuram ir atbilstošas profesionālās
kompetences. Lai process ir atklāts, visiem saprotams, lai ir
paskaidroti kritēriji. Vai konkurss? Cilvēki piesakās konkursos, bet
cilvēki arī tiek uzrunāti vai speciāli meklēti. Jo var gadīties, ka
kāds amatam piemērots cilvēks jau kaut kur strādā, bet nepiesakās
konkursā, jo viena daļa cilvēku varbūt nav gatavi iet tam visam cauri.
Jo ir cilvēki, kas varbūt ir ļoti piemēroti, bet ne visi ir ambiciozi.
Katrā ziņā process nedrīkst būt slepens, kurā pēkšņi rodas kandidāts,
bet kā, tas nevienam nav zināms. Lai nav pēdējā brīža pārsteiguma
momenta.
(papildināta - pievienots likumprojekts)