V.Veldre deva mājienus, ka Gundars Bērziņš (TP) nebija pirmais, kurš jau pirms tiesībsargājošajām iestādēm nāca klajā ar paziņojumiem, ka no KNAB pazudusi nauda. Pēc viņa teiktā, KNAB vadītājs vilcinājies atklāt informāciju.“Kāda bija rīcība, kad KNAB vadītājs uzzināja un, cik ilgs termiņš pagāja? Kas bija tie cilvēki, kas izmisīgi prasīja, lai atdod naudu? Publiskā telpā to nenoslēpsi, bet tuvāk neminēšu,” tā sacīja V.Veldre. Pēc ministra teiktā, šos jautājums skatot komisija. “Jūs tā domājat [ka KNAB uzreiz nāca klajā ar informāciju], paritiniet atpakaļ,” mīklaini izteicās V.Veldre.Ģenerālprokurors Jānis Maizītis otrdien noliedza, ka KNAB vadītājs vilcinājies paziņot par naudas pazušanu. “Cik man, kā ģenerālprokuroram zināms, brīdī, kad Loskutovs uzzināja, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, viņš nekavējoties sazinājās ar mani,” sacīja J.Maizītis. Viņam arī nav informācijas, ka iepriekš būtu bijuši signāli, ka KNAB pazudusi nauda. Lai arī V.Veldre sacīja, ka komisija vērtē, kurā brīdī KNAB vadītājs paziņojis, ka pazudusi naudu, J.Maizītis to noliedza.Arī pats A.Loskutovs V.Veldres teikto nosauca par kārtējo spekulāciju. «Tiklīdz es uzzināju par naudas pazušanu, _uz sitienu_ tika uzsākta pārbaude par naudas līdzekļu glabāšanu, tai pašā naktī es informēju ģenerālprokuroru un tika norīkots prokurors, kas piedalījās visās sākotnējās darbībās. Tika ierosināta disciplinārlieta, man šķiet, tai pašā laikā uzsākts arī kriminālprocess,» apgalvoja A.Loskutovs. KNAB šefs pieļāva, ka šādi apgalvojumi vērsti uz to, lai samazinātu nozīmi faktam, ka KNAB nekavējoties reaģēja uz pārkāpumiem. Ģenerālprokurors, kurš ir komisijas vadītājs arī informēja, ka publiski būs pieejams gala atzinums par A.Loskutova atbilstību amatam, bet dokumenti, kuri skatīti komisijā būs slepeni un netiks publiskoti.Uz komisijas sēdi šodien bija ieradies arī A.Loskutovs, kurš Dienai pastāstīja, ka uzaicināts divu iemeslu dēļ. Viņš informēts, ka nevarēs saņemt komisijas sēžu protokolus, ko iepriekš bija prasījis. KNAB šefam arī uzskaitītas komisijas vērtējumā iespējami pārkāptās tiesību normas. Komisijā A.Loskutovam paziņots, ka šodien līdz 18:00 viņš var sniegt papildu paskaidrojumus. «Es uzskatu, ka komisijas darbs ir ārkārtīgi sasteigts, jo jebkura disciplinārlieta izskatīšanai normāls termiņš ir viens mēnesis, bet komisija, kas lemj tik nopietnu jautājumu kā KNAB priekšnieka atbrīvošanas no amata pamatotību, sākotnēji rīcībā saņēma trīs darba dienas, ko vēlāk pagarināja līdz piecām,» sacīja A.Loskutovs.
Vakarā Losktuvs iesniedza papildinājumus ar saviem paskaidrojumiem. Viņš norādīja, ka viņam bija dots ļoti ierobežots laiks - faktiski mazāk kā trīs stundas, lai sniegtu paskaidrojumus par iespējamu vairāku tiesību normu pārkāpumiem. "Uzskatu, ka ar to ir rupji pārkāptas manas tiesības uz aizstāvību," paziņoja Loskutovs. Kā apšaubāmu no tiesiskuma viedokļa Loskutovs norādīja arī komisijas pašas noteikto, kādus viņa iespējamiās pārkāptās normas tā vērtējusi. "Komisijas uzdevums nebija noteikts valdības rīkojumā, bet valdība trīs sēžu laikā nebija gatava to precizēt," teica Loskutovs, piebilstot, ka komisijas norādītajiem pārkāpumiem nepiekrīt. "Pārkāpumi minēti kontekstā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, KNAB likumu un iekšējā audita likumu, kur noteikta iestādes vadītāja atbildība, bet, manuprāt, svarīgākais ir tas, ka Kriminālprocesa likums ir speciālais likums, kas reglamentē darbības, kas saistītas ar kriminālprocesu. Iestādes kompetence pēc citiem likumiem nevar būt citādāka kā tā izriet no Kriminālprocesa likuma normām," teica Loskutovs.
Kā zināms,
V.Veldre ir plaši kritizēts pēc tam, kad viņš nāca klajā ar paziņojumu,
ka jautājums par A.Loskutovu jau izlemts. Amatpersona ir pārliecināta,
ka nav izdarījusi neko nosodāmu, bet gan skaidri paudusi savu
attieksmi. “No kā tad mēs slēpjamies, ja tādi būs vairums cilvēku, diez
vai kāds mūs uz ielas sveicinās,” radio intervijā sacīja ministrs.
“Saņēmu
lielu daļu kritikas devu, vienu daļu pieņemu, citu, nē. Nedomāju, ka
man būtu jābaidās paust savu viedokli par to, ko mēs jau piecās
valdības sēdēs esam sprieduši. Protams, arī Loskutovs izmanto tās
iespējas, kas viņam pieejamas, dažus soļus var prognozēt. Vai tiešām
būtu jābalsta savs pieprasījums uz Delfi virsrakstiem un komentāriem,
pieprasot ministra noraidījumu, ko Loskutovs pielicis pavadvēstulei,”
sacīja valdības pārstāvis.
Savukārt uz jautājumu, vai
A.Loskutovam būs jāpamet amats, V.Veldre šoreiz bija piesardzīgāks.
“Nesteidzam zirgus,” sacīja V.Veldre. “Skatīšos, kas attiecas uz
faktiem, vai bija darbība, lai nepieļautu naudas zādzību. 135 tūkstoši
nav ne trīs, ne pieci.”
Pēc viņa teiktā, Tautas partija neapspriežot nākamos biroja amata kandidātus, šobrīd esot citas prioritātes, viņš klāstīja Latvijas Radio.
V.Veldre Dienai atteicās skaidrot savus Latvijas Radio paustos
apgalvojumus, vairrākkārt atkārtojot, ka par komisijas iekšējo darbu
viņš nav runājis un nerunās. Uz lūgumu skaidrot J.Maizīša teikto, ka
komisija nepārrunā krimināllietas izmeklēšanas materiālus, tātad arī
V.Veldres mājienus par to, ka A.Loskutovs vilcinājies atklāt
informāciju par naudas pazušanu, aizsardzības ministrs atvaicāja: "Kā
jūs zināt, kas tiek skatīts komisijā un kas nē?"
Vaicāts, vai tātad arī iepriekš viņš nerunāja par komisijas darbu, V.Veldre sacīja: "Es atbildēju uz Latvijas Radio jautājumiem, nespiediet mani te stūrī ar vārdu polemiku, lūdzu!"
Pēc
aģentūras LETA informācijas, par A.Loskutova atbilstību amatam Saeima
varētu lemt 3.jūlija plenārsēdē. Deputāti par A.Loskutovu nepaspēs lemt
jūnijā, jo lēmums par viņa tālāko atrašanos amatā vispirms būs jāpieņem
valdībai. Ministru kabineta sēde varētu notikt vai nu šo trešdien,
18.jūnijā, vai piektdien, 20.jūnijā.
Savukārt pēc lēmuma
pieņemšanas valdībā lēmumprojekts būs jāiesniedz Saeimā. Saeimas
prezidijs to, visticamāk, varētu nodot sagatavošanai Juridiskajai
komisijai. Līdz ar to ātrāk par 3.jūliju minēto jautājumu neizdosies
izskatīt, aģentūrai LETA skaidroja kāds koalīcijas deputāts.