Tādējādi grozījumi netiks nodoti tālāk izskatīšanai Saeimas komisijās. Tos bija iecerēts nodot skatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, taču to atbalstīja vien 32 deputāti – SC deputāti un bezpartejiskais Jānis Junkurs, bet 63 tautas kalpi bija pret.
"Šodienas balsojums parādīja, ka ar mazākumtautību stāvokli saistītu jautājumu apspriešana ar Saeimas pašreizējo valdošo vairākumu, pirmkārt, ir bezjēdzīga. Bet, otrkārt, – un kas ir vēl svarīgāk – katru reizi šādas apspriešanas mēģinājums kļūst par kārtējo apvainojumu Latvijas ļaudīm, mazākumtautību pārstāvjiem," pēc negatīvā balsojuma komentējis SC.
Sagatavotie grozījumi paredzēja mazākumtautību valodas lietojuma paplašināšanu iedzīvotāju saskarē ar valsts un pašvaldību institūcijām tajās Latvijas pilsētās un novados, kur ne mazāk kā 20% iedzīvotāju ir nacionālo mazākumtautību pārstāvji.
SC motivējis, ka līdz ar minētajiem grozījumiem katrai lingvistiskai grupai būtu tiesības konkrētajā pašvaldībā pieprasīt savai valodai mazākumtautības valodas statusu un līdz ar to iegūt tiesības komunicēt (kā fiziskām personām) ar valsts un pašvaldību iestādēm savā dzimtajā valodā. Vienlaicīgi tas nozīmētu, ka lietvedība notiek tikai valsts valodā, kas Latvijā ir viena – latviešu valoda.
Jautājums par valodu saasinājies, jo savākts nepieciešamais parakstu skaits Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, tādēļ paredzams, ka pavasarī par šo jautājumu notiks referendums.
Zatlera Reformu partija apvienības Saskaņas centrs Saeimas frakcijas aicinājumu paplašināt mazākumtautību valodas lietojumu iedzīvotāju saskarē ar valsts un pašvaldību institūcijām atsevišķās pašvaldībās nosaukusi par politisku šizofrēniju, paužot, ka partija kompromisu piedāvā brīdī, kad nav noformulējusi viedokli referenduma jautājumā. Atbalstu šiem grozījumiem nesolīja arī citas koalīcijas partijas un Zaļo un zemnieku savienība.
(papildināta ar 3.rindkopu)