Tieslietu ministrija (TM) skaidro, ka administratīvo arestu piemērošana neesot saskaņā ar cilvēktiesību normām un Eiropas valstīs par administratīvo pārkāpumu arestu nepiemēro. Kā skaidro ministrija, citur Eiropā brīvības atņemšana paredzēta tikai par kriminālām darbībām.
Koncepcijā teikts, ka administratīvais arests ir saglabājies no padomju tiesību sistēmas. Administratīvais arests kā sods par administratīvo pārkāpumu esot vērtējams kā pārāk bargs, ar pārkāpumu nesamērīgs sods, tāpēc to nevajadzētu piemērot par administratīvo pārkāpumu.
TM atzīmē, ka administratīvais arests kā soda veids turklāt ir dārgs, jo tas prasa būtiskus finanšu līdzekļus - personas, kurām tiek piemērots administratīvais arests, ir jānodrošina ar medicīnisko aprūpi, barošanu un turēšanu atbilstošās telpās.
Šādu izmaiņu ieviešana nozīmēs, ka arī tā saucamajiem dzērājšoferiem par sēšanos pie stūres reibumā nedraudēs administratīvais arests. No soda gan izsprukt nevarēs, jo tā vietā ministrija piedāvā paredzēt kriminālsodu par sēšanos pie stūres reibumā, ja alkohola koncentrācija organismā pārsniedz 1,5 promiles.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) valdības komitejas sēdē vēlējās iegūt sīkākus skaidrojumus, kāpēc tiek piedāvāta administratīvā aresta aizstāšana, ja reiz šādi aresti deva rezultātus cīņā ar dzērājšoferiem.
Tieslietu ministrijas pārstāve Sanita Mertena pauda nostāju, ka administratīvie aresti tikai sākotnēji devuši rezultātus, taču tas neesot atturējis sodītos cilvēkus atkārtoti sēsties pie stūres reibumā. Tāpēc ministrija uzskata, ka par šādām darbībām vajadzētu piemērot kriminālsodu.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) ministriem norādīja, ka nav piedodams, ka simtiem cilvēku iet bojā uz ceļiem, tomēr atgādināja, ka administratīvo arestu piemērošana tiek īstenota tikai valstīs, kas ir uz austrumiem no Latvijas. "Nevienā civilizētā valstī nav iespējams apcietināt cilvēku, balstoties uz administratīvo sodu. Ja varam atrast risinājumu, kā cīnīties pret dzērājšoferiem citādā veidā, tas ir jādara," teica ministrs.
Arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone atbalstīja aizsardzības ministra Pabrika viedokli, piebilstot, ka turpmāk vajadzētu ieviest kriminālo atbildību jau no pirmās promiles. Viņa uzsvēra, ka Eiropā ir šādas valstis, kur par sēšanos pie stūres reibumā ir paredzēta kriminālatbildība. "Tā ir politiska izšķiršanās, vai mēs pieņemam tādu virzienu," sacīja ierēdne.
Premjers vēlējās zināt, kā sodīs tos cilvēkus, kurus aiztur par pārmērīgu reibumu sabiedriskās vietās. "Kas notiks, ja pilsonis uz ielas piedzēries "bujāņos" - viņam izrakstīs protokolu un viņš "bujāņos" tālāk?" vaicāja politiķis. Uz to Pētersone atbildēja, ka jebkurai personai, kas ir alkohola reibumā, sodu var piemērot tikai pēc atskurbšanas. Lai šādai personai piemērotu kādu sodu, viņa tiek aizvesta uz policijas iecirkni atskurbšanai.
Dombrovskis aicināja līdz valdības sēdei, kurā šo koncepciju skatīs, rast risinājumus, kādus sodus piemērot administratīvo arestu vietā.
Kā teikts Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas kopsavilkumā, patlaban administratīvo sodu sistēma Latvijā neatbilst efektīvas sodu sistēmas prasībām, turklāt administratīvais arests nav uzskatāms par adekvātu sodu administratīvo sodu sistēmā. Bez tam šobrīd nav strikta dalījuma pamatsodos un papildsodos, līdz ar to daļa no pamatsodiem var tikt piemēroti kā papildsodi.
Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka juridiskās personas administratīvo atbildību, paredzot, ka kodeksā un pašvaldību saistošajos noteikumos īpaši paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir saucamas juridiskās personas. Tomēr viens no administratīvās atbildības priekšnoteikumiem ir vaina, kas izpaužas kā personas psihiska attieksme pret notikumu. Juridiskai personai psihiskas attieksmes nevar būt, uzsver TM.
Lai gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā vajadzētu būt izsmeļoši aptvertām vienu nozari regulējošajām tiesību normām, patlaban ne administratīvo pārkāpumu sastāvi, ne administratīvo pārkāpumu procesuālās normas kodeksā izsmeļoši nav regulētas. Papildus kodeksā esošajiem administratīvajiem pārkāpumiem arī nozaru speciālajos likumos un pašvaldību saistošajos noteikumos ir ietverti administratīvo pārkāpumu sastāvi. Tātad administratīvo atbildību regulējošās normas nav kodificētas.
Tiesās tiek izskatīts salīdzinoši liels administratīvo pārkāpumu lietu skaits, dažkārt pārsūdzības iemesli ir pilnīgi formāli un pēc būtības neattiecas uz tiesisku strīdu. "Tas rada nelietderīgu tiesas noslodzi situācijā, kad tiesas ir noslogotas ar krimināllietu izskatīšanu," teikts Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas kopsavilkumā. Papildus tam rajona (pilsētas) tiesas atsevišķu kategoriju lietās nevis izskata tiesību strīdu, bet pieņem sākotnēju lēmumu pēc būtības, tātad darbojas kā iestāde.
Izskatot administratīvo pārkāpumu lietas, patlaban tiek piemērots gan kodekss, gan Administratīvā procesa likums, kas noteic, ka administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi. Tomēr kodeksā atsevišķos pantos ietverts pienākums personai atlīdzināt ar lietvedību saistītos procesuālos izdevumus.
"Latvijas administratīvo sodu piemērošanas un izpildes kārtība tika veidota padomju tiesību sistēmai. Līdz ar to vairākas kodeksā ietvertās tiesību normas neatbilst mūsdienu valsts tiesiskajai iekārtai. Lai gan kopš kodeksa spēkā stāšanās brīža tajā ir veikti vairāk nekā 130 grozījumi, joprojām nav sistēmiski pārskatītas kodeksa normas," teikts Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas kopsavilkumā.
Vienlaikus tiek norādīts, ka milzīgais, haotiski veiktais grozījumu apjoms kodeksā būtiski apgrūtina tā piemērošanu, izpratni, pārskatāmību un tajā ietvertā regulējuma interpretāciju, jo bieži kodeksā ietvertās normas ir savstarpēji pretrunīgas.
Patlaban pārkāpējam nereti trūkst motivācijas maksāt uzliktos naudas sodus - pārkāpējs izvairās no naudas soda nomaksas un neizpilda savas saistības pret valsti pat vairāku gadu garumā. Piemēroto administratīvo sodu izpildes sadaļa kodeksā ir morāli novecojusi un neefektīva, tā ne reizi nav sistēmiski pārskatīta, lai efektivizētu sodu izpildi, atzīst TM.
Papildus visam jau minētajam Latvijas tiesību akti pagaidām neparedz iespēju atzīt un izpildīt ārvalsts lēmumu, ar kuru personai piemērots administratīvais sods. Tiesiskā sadarbība administratīvo pārkāpumu lietās tieši netiek regulēta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem līgumiem. Līdz ar to nav tiesiskā regulējuma, lai varētu izpildīt ārvalsts lēmumu, ar kuru personai piemērots administratīvais sods, vai lai varētu nosūtīt Latvijā pieņemtu lēmumu izpildei ārvalstī.
Lai administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju varētu sākt īstenot, tā vēl būs jāpieņem valdībā.