Par likuma grozījumiem balsoja 65 koalīcijas un Zaļo un zemnieku savienības deputāti. Pret balsoja astoņi Saskaņas centra (SC) deputāti, bet atturējās 19 SC deputāti.
Paredzēts, ka likums pēc pieņemšanas Saeimā stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.
Likuma grozījumos noteikts, ka trimdinieki saglabās tiesības reģistrēties kā Latvijas pilsoņi. Runa būs par tiem trimdiniekiem, kuri iesniegs apliecinājumu, ka laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam ir atstājuši Latviju PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un minēto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās Latvijā uz pastāvīgu dzīvi.
Šiem cilvēkiem, reģistrējoties kā Latvijas pilsoņiem, varēs būt dubultpilsonība.
Likums noteiks, ka dubultpilsonība varēs izveidoties arī tiem cilvēkiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, iepriekš skaidroja Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais (V).
Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tās personas, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.
Tāpat likuma grozījumi noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis. Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot abu vai viena no vecākiem paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu, turklāt vecākiem vai vienam no viņiem būs jāapliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu un uzticību Latvijai.
Grozījumos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas, vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būs 20.septembris.
Kā ziņots, Saeimas Juridiskā komisija iecerējusi rakstīt vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), lai laicīgi tiek izstrādāti nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi, kuriem būs jāregulē likumā minētās procedūras.
Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Pilsonības likumā ir nozīmīgs solis, sakārtojot valsts attiecības ar saviem pilsoņiem Latvijas nākotnes vārdā, vienlaikus novēršot arī līdzšinējās vēsturiskās netaisnības, norāda partijas Vienotība Saeimas frakcijas deputāti.
Nozīmīgākās izmaiņas likumā ir dubultpilsonību noliedzošās normas izslēgšana, likumam pieļaujot Latvijas pilsoņiem līdztekus Latvijas pilsonībai pieņemt vai saglabāt arī citas valsts pilsonību. "Attieksme pret dubultpilsonību ir gan jautājums par mūsu valsts nākotni, gan vēsturiskās netaisnības novēršana," norāda Pilsonības likuma apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais (V), paužot gandarījumu par Saeimas atbalstu pēc partijas iniciatīvas rosinātajiem likuma grozījumiem.
Atceļot termiņa ierobežojumu pilsoņu reģistrācijai, Saeimas deputāti vienojušies, ka pilsonību var iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi. Līdz ar to ir atjaunots taisnīgums pret trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem, kuri, glābdamies no viena vai otra totalitārā režīma, ir bijuši spiesti pamest mūsu zemi vai arī izvesti ar varu, Saeimas lēmuma nozīmīgumu skaidro Čaklais.
Attiecībā uz etniskajiem latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, ir atbalstīts priekšlikums pilsonību piešķirt tiem, kas apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.
Vienotība uzsver, ka likumprojekts sakārto nepilsoņu bērnu jautājumu, uzliekot lielāku atbildību pašiem vecākiem. Tajā pašā laikā grozījumi padara stingrākus noteikumus par pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā, jo atteikt pilsonības iegūšanu būs iespējams, secinot, ka persona nav lojāla Latvijai, tādējādi maksimāli nepieļaujot iespēju Latvijas pilsonību iegūt cilvēkiem, kas ir mūsu valstij nelojāli vai pat izteikti ņirgājas par to, pauž Vienotība.
"Kaut arī nepastāv oficiālā statistika, par kādu personu skaitu varētu palielināties mūsu valsts pilsoņu loks, tie noteikti būs tūkstoši, pat desmiti tūkstošu," gandarījumu par Saeimas lēmumu pauž Čaklais, norādot, ka viņu vidū būs gan tie, kam, veidojoties dubultpilsonībai, Latvijas pilsonība atņemta ar tiesas lēmumu, gan tie, kas no Latvijas pilsonības ir bijuši spiesti atteikties, lai legāli varētu būt citas valsts pilsoņi, gan tie, kam tiks dota iespēja saņemt Latvijas pilsonību, novēršot vēsturisko netaisnību, un citi. "Latvijas parlaments ar šo likumu sakārto Latvijas valsts attiecības ar saviem pilsoņiem un atvainojas visiem mūsējiem, kas no šīs netaisnības ir cietuši," akcentē Čaklais.
(ziņa papildināta ar pēdējām 6.rindkopām)