Saeima šodien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts pensijām", paredzot, ka pensionēšanās vecums tiks paaugstināts no 2014.gada par trīs mēnešiem gadā.
Pensionēšanās vecums tiks paaugstināts ik gadu, kamēr 2025.gadā sasniegs 65 gadu slieksni.
Šodien pieņemtais likumprojekts arī paredz palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu līdz 15 gadiem, bet no 2025.gada palielināt to līdz 20 gadiem. Savukārt minimālais apdrošināšanas stāžs, lai priekšlaicīgi pensionētos, vecākiem, kas audzinājuši piecus vai vairāk bērnu vai bērnu ar invaliditāti, būs 25 gadi.
Paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Likumprojekts arī paredz noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.
Tiks saglabātas arī priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas cilvēkiem, kuri strādājuši kaitīgās ražotnēs.
Vienlaikus likums paredz, ka valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu veidos arī periods, kurā cilvēks veiks algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Tas ir saistīts ar to, ka no 2012.gada 1.janvāra bezdarbnieki, kuri nodarbināti minētajos darbos, ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai.
Likums arī paredz no 2014.gada pārcelt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avotu no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.
Par likumprojektu balsoja 49 deputāti no "Vienotības", nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), Reformu partijas un pie frakcijām nepiederošie deputāti, savukārt "pret" bija 39 opozīcijas - apvienības "Saskaņas centrs" un Zaļo un zemnieku savienības - deputāti.
Šodien Saeimas sēdē jautājums par pensijām plašas diskusijas neizraisīja. Tikai deputāte Aija Barča (ZZS) aicināja atbalstīt viņas priekšlikumu, kuru iepriekš neatbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Barča rosināja noteikt, ka cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no 35 gadiem līdz 40 gadiem būtu jāizmaksā pensija 60% apmērā no piešķirtās vecuma pensijas, cilvēkiem ar stāžu no 40 gadiem līdz 45 gadiem - 70% apmērā, bet cilvēkiem ar stāžu virs 45 gadiem - 80% apmērā. Patlaban priekšlaicīgas pensijas apmērs ir 50% no piešķirtā vecuma pensijas apmēra. Saeima Barčas priekšlikumu neatbalstīja.
Savukārt deputāts Andrejs Klementjevs (SC) pateicās labklājības ministrei Ilzei Viņķelei (V) par labu sadarbību un konstruktīvu dialogu. Viņš arī norādīja, ka vairākos jautājumos tika panākts kompromiss.
Iepriekš likumprojekta redakcija paredzēja 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstināt par pusgadu, līdz 2020.gadā būtu sasniegts 65 gadu vecums. Tomēr, izvērtējot priekšlikumus likuma grozījumiem, Saeimas atbildīgā komisija atbalstīja opozīcijā esošā "Saskaņas centra" ierosinājumu par lēzenāku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Atbalstu šim priekšlikumam pauda arī Labklājības ministrija.
Pensionēšanās vecuma lēzenāka paaugstināšana no 2014.gada par trīs mēnešiem gadā sociālajam budžetam izmaksās 210 miljonus latu.
(papildināts ar 8.-10.rindkopu)