Valsts prezidenta kancelejā lēmums par atteikumu apmeklēt Austrumeiropas valstu prezidentu samitu Krimā tika pieņemts 27.aprīlī, portālu Diena.lv informēja Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Šāds lēmums pieņemts, jo laikā, kad notiks prezidentu samits Ukrainā, valstī neatradīsies arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. "Atbilstoši iepriekš saskaņotajiem valsts augstāko amatpersonu ārvalstu komandējumu plāniem, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa laikā no 10. līdz 11.maijam piedalīsies Baltijas valstu parlamentārajā seminārā, kas notiks Palangā," sacīja L. Krapāne.
Satversmes 52.pants nosaka Valsts prezidenta aizvietošanas kārtību. Proti, Saeimas priekšsēdētājs aizvieto Valsts prezidentu viņa prombūtnes laikā. Atbilstoši šā panta jēgai un līdzšinējai piemērošanas praksei ir jāizvairās no situācijām, kad Latvijas teritorijā vienlaikus neatrodas nedz Valsts prezidents, nedz Saeimas priekšsēdētājs, norādīja L. Krapāne.
Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Sīlis portālam Diena.lv norādīja, ka Ārlietu ministrija uzmanīgi seko Ukrainā notiekošajiem procesiem, un ir nobažījusies par tiesas prāvām pret Ukrainas opozīcijas līderiem. "Uzskatām, ka demokrātijas vērtības un cilvēktiesības ir Eirointegrācijas pamats. Parlamenta vēlēšanas šī gada oktobrī būs pārbaude Ukrainas demokrātijai. Šī ir nostāja, kas regulāri tiek pausta no Latvijas amatpersonu puses. To pauda arī Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministrs nesen notikušo Ukrainas augsta līmeņu amatpersonu vizīšu laikā," ministrijas viedokli pauda J.Sīlis.
Samitu neapmeklēs arī Igaunijas prezidents Tomass Hendrikss Ilvess. Igaunijas prezidenta preses nodaļas vadītāja Pireta Perta apstiprināja, ka Ilvess saņēmis Ukrainas ielūgumu, taču, ņemot vērā to, ka samits notiek vienlaikus ar Tallinā plānoto Lenarta Meri starptautisko konferenci, prezidents jau esot pavēstījis, ka uz Jaltu nedosies, vēsta LETA.
Arī vairāku citu Eiropas valstu līderi paziņojuši, ka nepiedalīsies maija vidū notiekošajā līderu samitā, šādi protestējot pret bijušās Ukrainas premjerministres Jūlijas Timošenko ieslodzīšanu. Samitu neapmeklēs Austrijas, Čehijas, Vācijas, Itālijas un Slovēnijas prezidenti.
Savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu un bloka tieslietu komisāre Viviana Redinga nolēmuši neapmeklēt šovasar Ukrainā notiekošās Eiropas futbola čempionāta finālturnīra spēles. Iespējams, Ukrainā notiekošos mačus neapmeklēs arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Kā pavēstīja viņas pārstāvis, tas būs atkarīgs no Timošenko jautājuma, ziņojusi LETA.
"Tā kā Latvijas valsts vienības izlase nav kvalificējusies Eiropas čempionātam futbolā 2012.gadā, Valsts prezidentam vai citām amatpersonām nav pamata doties uz futbola spēlēm, kas notiks Ukrainā. Valsts prezidenta darba kārtībā šis jautājums nav bijis nedz iekļauts, nedz apsvērta iespēja doties uz Eiropas čempionāta spēlēm," portālu Diena.lv informēja L. Krapāne.
"Vienlaikus Eiropas Savienībai ir citi instrumenti, kā ietekmēt situāciju Ukrainā Timošenko lietā – diplomātiski risinājumi nav izsmelti. Eiropas Savienība nav pieņēmusi lēmumu boikotēt Eiropas čempionātu futbolā – dalībvalstīm ir tiesības pieņemt individuālus lēmumus," pauda Ārlietu ministrija. J.Sīlis skaidroja, ka Latvija neaicinās ignorēt čempionātu, taču ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nav plānojis apmeklēt Eiropas čempionāta finālturnīru.
(ziņa papildināta ar Ārlietu ministrijas viedokli)