Atbilstoši Satversmes tiesas likumam, šādu pieteikumu var iesniegt 20 Saeimas deputāti, bet šajā gadījumā pieteikumu Satversmes tiesai parakstījuši kopumā 30 Saeimas deputāti – visi 14 Nacionālās apvienības deputāti - Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Imants Parādnieks, Ināra Mūrniece, Ilmārs Latkovskis, Inese Laizāne, Romāns Naudiņš, Dāvis Stalts, Vineta Poriņa, Dzintars Rasnačs, Raivis Blumfelds, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš, Dzintars Kudums, vairākums partijas Vienotība deputātu - Ilma Čepāne, Dzintars Zaķis, Edvards Smiltēns, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Arvils Ašeradens, Jānis Reirs, Janīna Kursīte-Pakule, Ina Druviete, Rasma Kārkliņa, Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Ingūna Rībena, Ainārs Latkovskis, Atis Lejiņš, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa aģentūrai BNS pastāstīja, ka tiesas priekšsēdis saņemto iesniegumu jau ir nodevis tiesnešu kolēģijai triju cilvēku sastāvā, kuriem jāpieņem lēmums ‒ ierosināt lietu vai ne. Atbilstoši likumam šis lēmums jāpieņem mēneša laikā, taču paredzams, ka to izdarīs ātrāk.
Ja tiesnešu kolēģija nolems par lietas ierosināšanu, darbu sāks visi ST tiesneši, kuriem tad būs jālemj par pagaidu līdzekļu, iespējams, referenduma apturēšanas, ierosināšanu, paskaidroja I.Pauliņa, vēsta BNS.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 11. panta pirmā daļas un 25. panta pirmā daļa, Valsts prezidenta 2011. gada 20. decembra lēmums Nr. 260 un Saeimas Prezidija 2011. gada 20. decembra atzinums "Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 77. pantam, 78. pantam un Latvijas Republikas proklamēšanas aktam.
"Ir tikai pašsaprotami, ka ceļam prasību novērst likuma trūkumus, kas ir noveduši mūs pie valsts un tās tautas pamatvērtību apšaubīšanas, kā arī iespējamas tālākas valsts pamatu graušanas. Tikai 20 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas ar šo referendumu tiek mēģināts leģitimizēt okupācijas un genocīda sekas, un nav būtiskāka uzdevuma, kā novērst to," uzskata NA līdzpriekšsēdētājs, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Viņš arī izsaka nožēlu, ka laikā, kad Eiropu un arī Latviju plosa ekonomiskā krīze, atsevišķi Latvijai nedraudzīgi spēki šo situāciju izmanto, lai vēl vairāk destabilizētu sociālo situāciju valstī.
(papildināta ar I.Prauliņas teikto)