Koalīcijas ierosinājums paredz: ja pret deputātu būs sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, attiecīgais deputāts ar dienu, kad pašvaldībā būs saņemta ģenerālprokurora apstiprināta procesa virzītāja informācija vai arī tiesneša informācija par kriminālvajāšanas faktu, ja lieta nodota tiesai, zaudēs tiesības piedalīties pašvaldības un tās komisiju un komiteju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās pašvaldība viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz gala nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.
Pilnvaru ierobežošanas laikā, skaitot no dienas, kad pašvaldībā saņemta minētā informācija, deputāts, kurš ieņem algotu amatu domē, saņems 50% no amata mēnešalgas, bet deputāts, kura mēnešalgu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam, - 50% no vidējās pēdējo trīs mēnešu mēnešalgas, izņemot gadījumus, kad deputāts atrodas apcietinājumā. Ja kriminālvajāšana būs izbeigta, pamatojoties uz reabilitējošiem apstākļiem, vai arī deputāts tiks attaisnots, viņš saņems visu par pilnvaru ierobežošanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu, paredz deputātu iesniegtais priekšlikums.
Priekšlikumu ir parakstījis 21 deputāts, kas pārstāv visus valdošās koalīcijas politiskos spēkus, tostarp arī trīs nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāti - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis, kā arī Romāns Naudiņš un Ilmārs Latkovskis.
No neatkarīgajiem deputātiem šo priekšlikumu parakstījis Dāvis Stalts, savukārt tā dēvētie "olšteinieši" to neparakstīja. Kā skaidroja deputāts Viktors Valainis, neatkarīgie deputāti vēlas, lai ģenerālprokuroram būtu veto tiesības pašvaldību deputātu pilnvaru ierobežošanas jautājumā, taču koalīcijas kolēģu iesniegtais priekšlikums to neparedzot.
Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) pauda viedokli, ka šis priekšlikums neatšķiras no iepriekš Saeimas vairākuma noraidītā likuma grozījumu varianta, kurā nebija paredzēta ģenerālprokurora iesaistīšana. "Tas ir viens pret vienu tas pats vecais formulējums, pēc būtības nekādu izmaiņu nav. Tas tiek virzīts ar mērķi radīt iespaidu, ka lemj ģenerālprokurors," norādīja Lembergs.
Lembergs atgādināja, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers kā absurdu nodēvējis uzstādījumu, ka deputātu pilnvaras rosina ierobežot tikai par apsūdzībām smagos vai sevišķi smagos noziegumos, bet Latvijas Republikas Tiesībsargs likuma grozījumu priekšlikumu, ko Saeimas vairākums noraidīja, atzinis par neatbilstošu Satversmei. Ja Saeimas deputāti ir konsekventi, tad Saeimas vairākumam arī šo likuma grozījumu priekšlikumu nevajadzētu atbalstīt, "jo nekas nav mainījies", uzskata Lembergs. "Ja šādi grozījumi tiek virzīti, tad viņi atzīst, ka godīgā ceļā viņi mani vēlēšanās nevar uzvarēt un ir jāpieņem antilemberga likums," piebilda Lembergs.
Kā skaidroja deputāts Andrejs Judins (V), prokurori pauduši viedokli, ka būs pietiekami ar grozījumiem šajā likumā, lai kriminālvajāšanas gadījumā par smagu vai sevišķi smagu noziegumu varētu informēt pašvaldību. Nevienā citā likumā šo jautājumu varētu atsevišķi neatrunāt, tomēr netiek izslēgta iespēja, ka attiecīgas izmaiņas varētu noteikt arī Kriminālprocesa likumā, pie kura izmaiņām tagad arī strādā Saeima. Judins skaidroja, ka diskusija par šo jautājumu varētu norisināties atbildīgajā komisijā, tomēr izšķirošs būšot prokuroru viedoklis.
Iepriekš ģenerālprokurors Kalnmeiers norādīja, - ja šāda politiskā griba par pašvaldību deputātu tiesību ierobežošanu tiks izrādīta un šādi grozījumi tiks pieņemti, tad viņš ir piekritis, ka pirms informācijas nosūtīšanas pašvaldībai Ģenerālprokuratūra veiks kriminālprocesa pārbaudi. Ģenerālprokuratūrai tādā gadījumā būs jāpārbauda procesa virzītāja pieņemtā lēmuma par deputāta saukšanu pie kriminālatbildības pamatotība un likumība. Kalnmeiers iepriekš arī norādīja, ka nav noteikts, kādā laika posmā Ģenerālprokuratūrai būs jāpārbauda minētā likumība, taču likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā tas būs jādara saprātīgā termiņā.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga paskaidroja, ka patlaban likums neuzliek prokuratūrai pienākumu pašvaldībai ziņot par kriminālvajāšanas sākšanu pret pašvaldības deputātu. Gadījumā, ja kriminālprocesā pašvaldības deputātam tiek noteikts drošības līdzeklis - noteiktas nodarbošanās aizliegums, liedzot pildīt deputāta pienākumus, procesa virzītājs nosūta lēmumu par šāda drošības līdzekļa noteikšanu izpildei pašvaldībai vai citai institūcijai atkarībā no noteiktās nodarbošanās aizlieguma būtības un satura.
Deputātu izstrādātie grozījumi paredz, ka ģenerālprokuratūrai būs pienākums informēt attiecīgo pašvaldību par deputāta kriminālvajāšanu un prokuratūra šādam regulējumam neiebilst, uzsvēra Šēnberga.
Sākotnēji priekšlikumu vērtēs atbildīgajā Saeimas komisijā, tad deputātiem būs iespēja balstot par to parlamenta plenārsēdē. Patlaban grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā tiek vērtēti pirms galīgā trešā lasījuma.
Jau ziņots, ka Saeimas vairākums 9.maija sēdē noraidīja priekšlikumu ierobežot pašvaldību deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.
Šo ierosinājumu atbalstīja 38 parlamentārieši, pret balsoja 41 deputāts, bet atturējās pieci. Priekšlikumu neatbalstīja deputāti, kuri pārstāv opozīcijas partijas - Saskaņas centru (SC), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) -, kā arī vairāki koalīcijas deputāti - Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) un Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK). Vēl pieci nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāti balsojumā atturējās, savukārt parlamentārieši Andrejs Klementjevs (SC), Janīna Kursīte-Pakule (V) un Jānis Reirs (V) balsojumā nepiedalījās.
9.maija sēdē skatītajā grozījumu variantā nebija paredzēta ģenerālprokurora iesaistīšana.
(pievienota 4. un 5.rindkopa)