Premjers pēc pietiek.com rīcībā esošās informācijas, ministru pierunājis amatā palikt līdz februāra beigām.
Sagaidāms, ka bezpartejiskā A. Roņa demisija var izraisīt domstarpības koalīcijā par to, kura partija deleģēs savu kandidātu satiksmes ministra amatam, un var novest pie plašākas portfeļu pārdales. Tieši šī iemesla dēļ premjers V. Dombrovskis, kura politiskā prioritāte šobrīd ir eiro referenduma novēršana, lūdzis A. Roni nogaidīt ar demisiju.
Pats A. Ronis no jebkādiem komentāriem par iespējamo demisiju pagaidām atteicies, raksta pietiek.com.
Iepriekš izskanējušas spekulācijas, ka kādreizējais Latvijas vēstnieks NATO A. Ronis varētu būt reālākais pēdējā brīža kompromisa kandidāts uz Satversmes aizsardzības biroja šefa amatu, par ko koalīcijai būs jāvienojas jau tuvāko pāris mēnešu laikā. Tomēr pēc neoficiālas informācijas A. Ronis savus nākotnes plānus saista ar amatu biznesa struktūrās ārzemēs, kas nebūtu saistīts ar satiksmes jomu, raksta pietiek.com.
Lai gan publiski vēl neizskanējusi, A. Roņa aiziešana jau šobrīd rada problēmas arī Vienotības iekšienē un tās attiecībās ar koalīcijas partneriem. Saskaņā ar koalīcijas līgumu, politisko atbildību par SM uzņēmusies Vienotība un sešu no Reformu partijas atšķēlušos deputātu grupa jeb tā dēvētais Klāva Olšteina sešinieks.
Savas ambīcijas ieņemt drīzumā vakanto satiksmes ministra amatu kuluāru konsultācijās jau izteikuši Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis un K. Olšteins, kurš šobrīd ieņem SM parlamentārā sekretāra amatu. Abiem pagātnē ir reputācijas problēmas un viņu vārdi tiek saistīti ar zināmām sponsoru interesēm, kas šīs izredzes liek apšaubīt.
Tādēļ kā reālāki kompromisa kandidāti tiek apsvērti Vienotības pārstāve, šobrīd Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna un ar olšteiniešu ietekmi saistītais satiksmes ministra juridiskais padomnieks Kaspars Ozoliņš.
Vienlaikus politikas kuluāros izskan, ka satiksmes ministra krēsla atbrīvošanos nelaidīs garām Nacionālā apvienība, kurai ar 14 deputātu vietām Saeimā ir tikai divi ministru portfeļi, kamēr Reformu partijai (RP) ar 16 deputātiem veseli pieci portfeļi. Tomēr nav skaidrs, vai apstākļos, kad uz šo SM vadību pretendē gan olšteinieši, gan pati Vienotība, šīs NA ambīcijas tiks apmierinātas, bet tas savukārt var novest pie citu ministru portfeļu pārdales uz RP rēķina. Tādēļ kopš aizvadītās nedēļas, kad apstiprinājās ziņas par A.Roņa demisijas plāniem, koalīcijā valda nervozitāte, raksta pietiek.com.
RP līderis Valdis Zatlers, nenoliegdams, ka kuluāros tiek apspriestas gaidāmās izmaiņas SM vadībā, portālam pietiek.com pirmdien uzsvēra, ka nākamā satiksmes ministra izvēlei, ja tāda nepieciešamība rastos, jānotiek saskaņā ar koalīcijas līgumu. Zatlers atsaucās uz līguma punktu, saskaņā ar kuru politisko atbildību par SM nes Vienotība un "olšteinieši". Tieši šiem abiem koalīcijas partneriem, viņaprāt, jāvienojas par nākamo satiksmes ministra kandidātu. "Jāturas pie koalīcijas līguma, kurā ir rakstīts, ka politisko atbildību par SM nes Vienotība un neatkarīgo deputātu grupa. Reformu partija neredz pamatu sarunai par ministru portfeļu pārdali un mēs netaisāmies to darīt," uzsvēra V. Zatlers.
A. Ronis, kurš 2011. gada novembrī piekrita vadīt SM kā politiski neitrāls kandidāts brīdī, kad partijas nespēja vienoties, kura atbildēs par saimnieciski svarīgo ministriju. Viņam šī vairāk nekā gada laikā nācies iet uz daudziem kompromisiem, piekāpjoties partiju interesēm. Privātos izteikumos A. Ronis atzinis, ka, piekrītot amatam, nav rēķinājies ar politiskajiem zemūdens akmeņiem.
Tāpat izskan, ka satiksmes ministrs varētu justies nodots jautājumā par algu palielināšanu lielo kapitālsabiedrību valžu locekļiem. Attiecīgos Ministru kabineta noteikumus valdībā virzīja SM un avoti koalīcijā neoficiāli atzīst, ka tas ticis saskaņots ar premjeru V.Dombrovski, kurš, reaģējot uz mediju un sabiedrības kritiku, norobežojies no atbildības par algu palielināšanu, to atstājot uz A.Roņa pleciem.
Īsi pirms algu skandāla, gadu mijā A. Roņa vadītā ministrija un tās pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības piekāpās vairāku ar Vienotību, Olšteina sešinieku un Nacionālo apvienību saistītu kandidātu apstiprināšanai uzņēmumu valdēs un neoficiāli tas līdzīgi kā iepriekš tika skaidrots ar nepieciešamību saglabāt mieru valdības koalīcijā, raksta pietiek.com.
Koalīcijas partneri izvairīgi atbild uz jautājumiem par A. Roņa iespējamo demisiju, lai gan Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis esot saņēmis pastarpinātu informāciju par iespējamo Roņa demisiju, bet ar pašu ministru viņš par šo tēmu neesot runājis.
Vaicāts, vai premjers var apstiprināt informāciju par ministra demisijas plāniem, Vjačeslavs Dombrovskis skaidroja, ka tas ir jāprasa pašam Ronim.
Ministrs RP frakcijas priekšsēdētājam personīgi neko neesot sacījis, taču informāciju par satiksmes ministra iespējamo demisiju Vjačeslavs Dombrovskis nesen saņēmis pastarpināti.
Savukārt premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke, vaicāts par šo lietu, aģentūrai LETA pavēstīja, ka līdz dienas beigām Ministru prezidenta birojā no ministra nekādu "[iesniegumu] neesam saņēmuši".
Tomēr Panke piebilda, ka pirms nedēļas premjers tikās ar Roni, taču viņš neesot informēts par sarunas saturu.
Tāpat Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins aģentūrai LETA pauda, ka šorīt tikšanās laikā ar Roni par šādiem plāniem neesot runāts.
(papildināta 1.rindkopa)