Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus
Rīgā +13 °C
Smidzinošs lietus
Sestdiena, 28. septembris
Sergejs, Svetlana, Lana

papildināta (21:10) - Dombrovskis: SVF valde vienojusies noslēgt Latvijas aizdevuma programmu

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde trešdien vienojās noslēgt trīs gadus ilgušo Latvijas aizdevuma programmu, Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma atklāja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Vienlaikus viņš apliecināja, ka pēc SVF programmas beigšanās Latvijā vēl turpināsies SVF pēcprogrammas uzraudzība. "Pēc programmas noslēguma turpinās tā saucamā pēcprogrammas uzraudzība, bet tā ne tuvu nav tik detalizēta un sarežģīta, kā tas ir Latvijai atrodoties SVF programmā. Tā kā turpmāk lēmumu pieņemšanā būsim daudz brīvāki, bet jārēķinās ar to, ka tieši tāpēc pašiem ir jāievēro fiskālā disciplīna, jāsamazina budžeta deficīts," teica premjers un paskaidroja, ka tas lielā mērā ietekmēs likmes, par kurām Latvija varēs turpmāk aizņemties, lai nofinansētu arī nākamā gada valsts budžeta deficītu.

"Tas, lai arī ir krietni mazāks, tomēr ir deficīts, un tāpat jāaizņemas, lai pārfinansētu valdības parādus. SVF uzraudzība pašreiz ir krietni samazināta, bet tas nenozīmē, ka mums atkal jāsāk dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Domāju, šo eksperimentu mēs jau esam veikuši, kas notiek, ja mēs dzīvojam pāri saviem līdzekļiem, un nez vai to vajadzētu atkārtot - sekas ir ļoti smagas un nepatīkamas. Līdz ar to mums, protams, ir jāievēro piesardzīga fiskālā politika un jānodrošina valsts stabila attīstība," uzsvēra Dombrovskis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvija līdz ar SVF programmas beigšanu būs noslēgusi gadu ar 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. "Domāju tas, ka mēs noslēdzam SVF programmu vienlaicīgi ar 5% ekonomikas izaugsmi, kā tika plānots šogad, parāda to, ka esam spējuši ne tikai nostabilizēt savas finanses, bet arī atgriezties pie stabilas un ilgtspējīgas izaugsmes," klāstīja premjers.

Viņš gan prognozēja, ka strauju valsts kredītreitinga pieaugumu vēl nevaram gaidīt. "Protams, mēs varam prognozēt gan pozitīvu investoru, gan kredītreitingu aģentūru reakciju, bet jāsaprot arī tas, ka šis ārējais ekonomiskais fons ir ļoti nelabvēlīgs, ir ļoti smaga krīze eirozonā un neapšaubāmi tas atsaucas uz to, kā vērtē Latviju kā Eiropas Savienības dalībvalsti," atzina Dombrovskis, taču uzsvēra, ka Latviju joprojām daudzviet uzskata par veiksmes stāstu, kā izķepuroties no ekonomiskās krīzes.

Arī Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns trešdien parakstīja papildināto ES un Latvijas Saprašanās memorandu, pieliekot punktu pirms gandrīz trim gadiem sāktajai finanšu palīdzības programmai.

Kopumā laikā posmā no 2008. līdz 2012.gadam Latvija veikusi konsolidācijas pasākumus ar fiskālo ietekmi 17,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 2,3 miljardu latu apmērā, no kuriem 934,4 miljoni latu jeb aptuveni 7,2% no IKP veido pasākumi, kas veikti budžeta ieņēmumu pusē, savukārt pasākumi budžeta izdevumu pusē kopumā veido 1,4 miljardus latu jeb aptuveni 10,6% no IKP.

2008.gada beigās Latvija panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu. Līdz šim Latvija no plānotā kopējā aizdevuma saņēmusi 4,4 miljardus eiro, no kuriem apmēram 49% izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% izlietoti valsts parāda atmaksai, bet apmēram 10% izmantoti finanšu sektora stabilitātei, kā arī 2,5% ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalsts Parex bankai.

Latvija saņemto finansējumu plāno atmaksāt, starptautiskajā finanšu tirgū pārfinansējot valsts parādu.

(papildināta visa ziņa)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas