Rīgas apgabaltiesā dokuments vēl nav saņemts, tāpēc pagaidām komentāri netiek sniegti. Ar RAT preses sekretāres starpniecību Ž.Vēvere Dienai paziņoja, ka savu viedokli jau ir paudusi nolēmumā, tāpēc šobrīd neko vairāk neteiks (ar nolēmumu varat iepazīties šeit).
Prokuratūra uzskata, ka tiesnese Ž. Vēvere, pieņemot noraidījumu, iespējams, ir pieļāvusi rupju nolaidību. Ģenerālprokuratūra aicina Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Dainu Treiju apsvērt iespēju ierosināt disciplinārlietu, jo saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumiem uz tiesnesi Ž.Vēveri nebija attiecināms aizliegums piedalīties krimināllietas izskatīšanā. Iesniegumu ar šādu lūgumu šodien nosūtīja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Ēriks Zvejnieks.
Prokuratūra arī uzskata, ka Rīgas apgabaltiesai pašai būtu jānodrošina pienācīga to tiesnešu uzskaite, kuri iepriekš ir piedalījušies lēmumu pieņemšanā saistībā ar kādu konkrētu lietu, jo neesot pamata pieņemt, ka tas Rīgas apgabaltiesas vietā būtu jānodrošina prokuroram.
Ģenerālprokuratūra arī vērš uzmanību, ka digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētās puses advokātiem iepriekš bija zināms, ka Ž.Vēvere piedalījās lēmumu pieņemšanā saistībā ar digitālgeitu. “Tas nozīmē, ka advokātam J. Rozenbergam, ja viņš uzskatīja, ka šāda apstākļa dēļ tiesnese Ž. Vēvere nedrīkst piedalīties lietas izskatīšanā, par to bija zināms kopš iztiesāšanas pirmās dienas 2007. gada 26.novembra,” sacīts ģenerālprokuratūras paziņojumā.
Arī Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš uzskata, ka Ž. Vēverei nebija pamata pieņemt noraidījumu. Aģentūrai LETA viņš norādīja, ka Senāts sniedzis skaidrojumu par Kriminālprocesa likuma (KPL) 52.panta 4.daļu, kurā noteikts, ka lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš ir piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā, skaidrojot, ka ar vārdu "šajā" jāsaprot kriminālprocesi, kuri tiek skatīti pēc KPL nevis Kriminālprocesa kodeksa normām. Ja šo tēzi tulkotu citādi, tas būtu bijis šķērslis pārejai uz jauno KPL, norādīja Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs.
Gruziņš piebilda, ka tāds bijis arī Kriminālprocesa likuma izstrādes autoru viedoklis, un Senātam, dodot skaidrojumu šai KPL normai, nebija šaubu vai viedokļu atšķirības. Senāta nolēmumi un skaidrojumi veido tiesu praksi un tie būtu jāņem vērā visām tiesām, aģentūrai LETA norādīja Gruziņš.
Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Evita Naglinska Dienu informēja, ka prokuratūras iesniegums tiesā vēl nav saņemts. D.Treija sola savus komentārus sniegt pēc tam, kad būs iepazinusies ar prokuratūras argumentiem.
(pievienota 5. un 6. rindkopa)