L.Dripe ir jau trešais no ar bijušo satiksmes ministru Aināru Šlesera (LPP/LC) saistītājiem lielo valsts uzņēmumu vadītājiem, kurš pamet amatu, aiziešanu motivējot ar atalgojuma samazināšanos. Piektdien par aiziešanu no amata paziņoja valsts a/s Latvijas gaisa satiksme šefs Jānis Maršāns, savukārt jau pirms pāris nedēļām atlūgumu iesniedza Latvijas pasta valdes priekšsēdis Ivars Krauklis.
Pēc drošas informācijas, kas ir Dienas rīcībā, gan J.Maršāns, gan L.Dripe, tāpat kā I.Krauklis par atkāpšanos no amata saņems kompensāciju divu mēnešalgu apmērā. Pēc darba likuma abiem kompensācijas pienāktos tikai mēnešalgas apmērā, turklāt tad, ja viņi tiktu atlaisti štatu samazināšanas dēļ. Tomēr pie lielākām darba zaudēšanas kompensācijām viņi tiek, jo to izmaksu paredz darba līgums.
Kompensācija J.Maršānam nozīmē ienākumu papildināšanos par vismaz 7600 latu, jo viņa alga uz papīra kopš marta bija 3800 latu. Tikpat liela kompensācija pienāksies arī L.Dripem, jo viņa alga šogad samazināta un veidojusi 3800 latu. No L.Dripes amatpersonu deklarācijas izriet, ka pērn viņa vidējie mēneša ienākumi kā LVRTC valdes priekšsēdim veidoja 5943 latus.
L.Dripe atzina, ka algas samazināšana bijusi būtiskākais atlūguma iesniegšanas iemesls. No kompensācijas viņš neatteikšoties, jo uzskata, ka labi darījis savu darbu. Tiesa, viņš uzskata, ka nākamajam LVRTC vadītājam nebūs viegli, jo ļoti pieauguši uzņēmuma debitoru parādi, tas ir, laicīgi maksājumus par LVRTC pakalpojumiem nav kārtojuši sabiedriskie mediji. L.Dripe atzina, ka tagad kādu brīdi atpūtīsies, taču bezdarbniekos nestāsies, jo viņam jau esot divi darba piedāvājumi. Konkrēti, kur plāno strādāt, L.Dripe gan neatklāja, jo vēl neesot izlēmis.
Arī J.Maršāns atzina, ka no kompensācijas neatteiksies. Jautāts ko darīs turpmāk, J.Maršāns teica, ka tas esot noslēpums. Viņš neizslēdza, ka varētu pieteikties bezdarbniekos, ņemot vēra to, «cik daudz nervu pa šiem gadiem man darbs ir prasījis un cik daudz samaksāts nodokļos.»
Pēc neoficiālas informācijas, algas samazināšana ir tikai formālais iemesls, kāpēc atlūgumus iesnieguši J.Maršāns un L.Dripe, kuri ir starp tā sauktajiem «Šlesera zēniem».
L.Dripe gan noraidīja, ka aiziešana no amata būtu saistīta ar satiksmes ministra maiņu.
Martā Cēsu rajona tiesa sāka skatīt krimināllietu, kurā L.Dripe apsūdzēts par maluzvejniecību. Tomēr lietas skatīšana toreiz atlikta, jo slimības dēļ uz tiesu neieradās otrs apsūdzētais — L.Dripes kolēģis Ēriks Ruža. Lietas izskatīšana nozīmēta jūnijā. L.Dripe apsūdzību maluzvejniecībā neatzīst.
(papildināta no 4.rindkopas)