papildināta - Aizturētais lektors neuzskata, ka ir ko pārkāpis

Diskusija Ventas Balsī, kurā D.Smirnovs izteicās par ekonomisko situāciju Latvijā

Tiesībsarga biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Brance:

"Ikvienam iedzīvotājam jāuzņemas atbildība par publiskajā telpā paustajiem viedokļiem. Par noteiktām darbībām paredzēta kriminālatbildība, tostarp arī par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli. Likums paredz šos vārda brīvības ierobežojumus, un, lai tos piemērotu, ir jāievēro tiesiskuma un samērīguma principi. Gadījumos, kad radušās aizdomas par likumpārkāpumu, attiecīgo institūciju kompetencē ir izmeklēt notikušo. Personu pie atbildības var saukt tad, ja tiek pierādīts Krimināllikumā paredzētais šo nodarījumu sastāvs.

Par procesuālo piespiedu līdzekli, kas var būt arī aizturēšana, lemj procesa virzītājs, balstoties uz viņa rīcībā esošo informāciju. Aizturēšanas nosacījumi ir definēti Kriminālprocesa likuma 264. pantā. Tomēr šis likums vienlaikus nosaka arī to, ka jāizvēlas tāds procesuālais piespiedu līdzeklis, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs."

LU profesore Inta Brikše:

Tekstā, ar kuru var iepazīties Ventas Balss interneta lapā, laikraksts "Ventas Balss" uzdod jautājumus un uzaicinātie eksperti uz tiem atbild, viņi arī diskutē par paustajiem uzskatiem. Dmitrijs Smirnovs izsaka SAVU VIEDOKLI, kas ir VIENS NO VIEDOKĻIEM. To tā arī ir uztvēruši cilvēki, kas internetā rakstam pievienojuši savus komentārus. Ja tos valsts institūciju un pašvaldību vadītājus, kuri īsi pirms valdības 8.novembra lēmuma pārņemt "Parex bankas" kontrolpaketi deva rīkojumus izņemt naudu no šīs bankas kontiem, iespējams, veselu mēnesi bija ietekmējusi "Ventas Balss" publikācija, tas tomēr nemaina Dmitrija Smirnova un "Ventas Balss" žurnālistu rīcības vērtējumu. Viņi ir sekojuši Satversmes 100.pantam pēc tā būtības un gara - "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta."

Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins:

"Es biju ļoti pārsteigts par to lektoru. Manā skatījumā, tur nekāda [noziedzīga nodarījuma] sastāva nav, un vispār dīvaini, ka kaut kas tāds notiek. Es saprotu Drošības policijas loģiku - nekādu šaubu nedrīkst būt. Vienkārši visiem tagad jāslavē, ka mums ir stabila valūta, visas stabilas bankas un tā tālāk. Tikko jūs paziņosiet kādam par šaubām, tā būs kriminālatbildība. Tā ir ļoti aplama likuma idejas interpretācija."

A.Judina teiktais aģentūrai LETA

Rīgas Juridiskās augstskolas lektors Mārtiņš Mits:

"No vienas puses var saprast policijas rīcību šajā ekonomiskajā situācijā, pastiprināti sekojot, vai netiek apzināti izplatīta informācija ar nolūku valsts ekonomisko situāciju. Taču nemazinās arī cita pamatvērtība - vārda brīvības loma. Sperot kriminālprocesuālus soļus, šo tiesību normu piemērotājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Ja apstiprinās, ka šajos divos gadījumos tiešām tie ir tie izteikumi, par kuriem šie soļi ir sperti, tad tie ir nesamērīgi. Lektors pauda savu viedokli, kas ir balstīts uz vispārzināmiem, taustāmiem faktiem. Viņa aizturēšana ir klaji nesamērīga attiecībā pret vārda brīvību. Tāda rīcība ir raksturīga nevis tiesiskām valstīm, bet totalitārām valstīm kā Krievija."

Žurnālists un LU lektors Kārlis Streips:

"Ja Latvijas lats ir tik vārgs, ka ar baumām to var sadragāt pavisam, tad mums ir daudz, daudz, daudz lielākas problēmas nekā baumošana. Šajā situācijā jābaidās ekonomikas nozari atspoguļojošajiem žurnālistiem, kas ik dienas publicē dažādus viedokļus. Abi kriminālprocesi ir diskusijas apspiešana. Tā nebūtu problēma, ja Latvijā būtu uzticama valdība, kuras pārstāvji varētu apgāzt Ventspils Augstskolas lektora teikto, bet valdība sevi jau ir tik ļoti diskreditējusi, ka tai pašai nevar ticēt. Apšaubu Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča sacīto, ka jebkurā citā valstī, ja runātu par kādas valūtas devalvāciju vai kādas bankas bankrotu un cilvēki apzināti izplatītu šādas baumas, viņi tiktu aizturēti desmit, piecpadsmit minūtēs. Es jums ieteiktu vērsties pie centrālās bankas un lūgt šo citu valstu sarakstu, kurā baumas kļūst par kriminālnoziegumu. Vismaz manā dzimtajā Amerikā neko tādu neesmu dzirdējis pat nozīmīgos finanšu katastrofu gadījumos."

Jaunā laika frakcijas priekšsēdis Dzintars Zaķis:

"Es uzskatu, ka politiķi nedrīkst pārlikt savu neizdarību uz ekspertu vai žurnālistu pleciem. Slakteris [Finanšu ministrs] un Godmanis [premjers] divas nedēļas stāstīja, pēc tam viņi paziņoja par valsts atbalstu Parex. Viņi abi skaidroja, ka neviens lats no nodokļu maksātāju naudas necietīs, bet jau tagad ir nācies šķirties no 200 miljoniem un, ja būs jāatdod sindicētie kredīti, šī summa var sasniegt deviņciparu skaitli. Viņi stāstīja, ka Starptautiskajā valūtas fondā (SVF) naudu aizņemties nevajadzēs, tā esot pēdējā vieta, bet vakar Slakteris naudas aizņemšanos no SVF pavēstīja kā lielu sasniegumu. Manuprāt, Slakterim un Godmanim vajadzētu intensīvāk skaidrot, kas notiek, nevis radīt augsni baumām."

Mūziķa joks par bankām beidzas ar kriminālprocesu

LB: Bērziņa izteikumi par devalvāciju neētiski; policija pārbaudi nerosinās

194.¹ pants. Nepatiesu datu vai ziņu izplatīšana par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli

(1) Par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums valstij vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

(3) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.