Toreiz to atcelšanu atbalstīja nedaudz vairāk nekā 338 000 balsstiesīgo pilsoņu. Savukārt referendumā par arodbiedrību rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas dotu tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, jau līdz plkst.20 bija piedalījušies vairāk nekā 560 000 jeb aptuveni 38% vēlētāju.
Latvijas faktu direktors A.Freimanis to skaidro ne tikai ar sabiedrībai labāk izprotamo tautas nobalsošanas jautājumu, jo vēlēšanās iegūt vēl vienu ietekmes un kontroles instrumentu ir spēcīga motivācija cilvēkiem piedalīties referendumā. Pilsoņu aktivitāti, visticamāk, ir iespaidojis arī tas, ka pirmo reizi tik apjomīgu kampaņu par vienu jautājumu ir organizējušas arī tās partijas, kas orientējas uz nelatviešu vēlētāju, norādīja sociologs. Viņš atsaucās uz iepriekšējām aptaujām, kas parādījušas lielu politiskās līdzdalības faktu Latgalē. A.Freimanis pieļauj, ka pēdējās nedēļas kampaņas, politiķu izteikumi un šī jautājuma atspoguļojums medijos varēja pamudināt uz referendumu doties arī tos, kas ir pret Satversmes grozījumiem.
(1.rindkopa papildināta ar jaunākajiem datiem)