Šādi I.Šuvalovs noraidīja bažas par Krieviju kā neprognozējamu partneri. Savukārt ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) pēc preses konferences žurnālistiem sacīja, ka, piemēram, Latvijai “nebija nevienas reizes, kad Krieviju kā partneri gāzes sektorā varētu apšaubīt vai ka Krievija gāzes piegādes izmantotu politiskajiem mērķiem”. Arī premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) atzinīgi novērtēja I.Šuvalova solījumus par enerģijas piegāžu drošību.I.Šuvalovs norādīja, ka Krievija kopā ar Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstīm strādās pie kopīgas infrastruktūras attīstības gāzes piegāžu jomā, kas nozīmē gan esošo tīklu izmantošanu, gan jauno gāzes vadu būvi. Krievijas pārstāvis minēja arī gāzes vada _Nordstream _projektu, kas tiks būvēts Baltijas jūrā un gāzi nogādās no Vācijas pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm.Uz jautājumu par Baltijas jūras valstu bažām attiecībā uz šo projektu, Somijas un Zviedrijas valstu vadītāji vienlīdz norādīja, ka šīs valstis nav ieinteresētas veidot jebkādus savienojumus ar Krievijas-Vācijas gāzes vadu, bet pauda satraukumu par Baltijas jūras vidi, ko _Nordstream_ varētu apdraudēt. Savukārt Polija gāzes vada būvi vērtē kritiski. Polijas premjers Donalds Tusks preses konferencē sacījis, ka gāzes tranzīts pa sauszemi būtu gan lētāks, gan ērtāks un drošāks. Viņš tomēr norādīja, ka tā ir katra partnera brīva izvēle un Polija nav vienīgā, kas par šo jautājumu lems. D.Tusks uzsvēra iespējamās vides problēmas, ko _Nordstream_ var radīt Baltijas jūrā.
Tomēr pēc M.Riekstiņa teiktā, sanāksmē neviena no valstīm neizteicās skaidri pret šī gāzes vada būvi.
Ar Rīgā notiekošo samitu noslēdzas Latvijas prezidentūra Baltijas juras valstu padomē (BJVP), kas ilga no 2007.gada 1.jūlija līdz 2008.gada 30.jūnijam. No Latvijas prezidentūru BJVP pārņems Dānija.
Samits pulcē Latvijas, Dānijas, Igaunijas, Islandes, Krievijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas valdību pārstāvjus, piedalās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un Francijas Eiropas lietu ministrs Žans Pjērs Žuijē. Sanāksmē tika lemts par reģiona nākotni un Baltijas jūras valstu padomes reformu. Reformas deklarācijas balstās uz piecām ilgtermiņa sadarbības prioritātēm – vide, enerģētika, izglītība un kultūra, ekonomiskā attīstība un civilā drošība, kā arī organizatoriskām pārmaiņām BJVP.
Latvija savas prezidentūras laikā par reģionālās sadarbības galvenajiem mērķiem izvirzīja reģiona konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, uz kuriem tiek balstītas Latvijas prezidentūras galvenās prioritātes: izglītība, enerģētika un civilā drošība.