Par balsoja 55 deputāti, pret bija 31, bet atturējās četri. Par balsoja _Saskaņas centra_, LPP/LC, Tautas partijas, PCTVL deputāti, arī vairāki deputāti no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), tai skaitā Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze. Pret bija _Jaunā laika_, TB/LNNK, _Pilsoniskās savienības_ deputāti, daži deputāti no ZZS, kuru vidū arī frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, tāpat arī neatkarīgie deputāti Visvaldis Lācis un Aija Barča. Kopumā pieci deputāti nebalsoja, tai skaitā Aigars Štokenbergs, bet visi, kas atturējās, pārstāv ZZS.Jāpiebilst, ka TB/LNNK pārstāvis Dzintars Rasnačs debatēs brīdināja, ka viņa pārstāvētā partija vāks deputātu parakstus, lai vērstos pie Valsts prezidenta V.Zatlera un aicinātu nepublicēt šo likumu un jautājumu tālāk varētu virzīt uz referendumu. Ja neizdosies savākt nepieciešamos parakstus, prezidentam tiks iesniegts tik, cik izdosies savākt, jo prezidents pēc savas iniciatīvas var pieņemt šādu lēmumu, kādu pieņēma iepriekšējā valsts vadītāja Vaira Vīķe-Freiberga saistībā ar drošības likumiem, teica deputāts. Satversme paredz iespēju savākt 34 deputātu parakstus, lai attiecīgās likuma izmaiņas varētu nodot tautas nobalsošanai.
Kā norādīja Dz.Rasnačs ceturtdienas vakarā, līdz šim ir savākti 15 deputātu paraksti. To vākšanu TB/LNNK turpinās līdz 30.aprīlim, kad arī tos plānots iesniegt Valsts prezidentam Valdim Zatleram.
Atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP) iepriekš norādīja, ka, parlamentā vēlreiz pārskatot Imigrācijas likumu, pazudušas bažas, ka Latvija nespēs kontrolēt imigrantu plūsmas. Saeimas debatēs viņš atzina, ka saistībā ar šīm izmaiņām pastāv riski un pretimnākšana investoriem nav vienīgais veids, kā sildīt ekonomiku, tomēr nemēģināt, viņaprāt, būtu nepiedodami. Viņš arī uzskata, ka debates ir "pilnas ar emocijām".
Arī deputāts, Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (TP), norādīja, ka dzird ļoti daudz emociju, daudz dažādu pieņēmumu. Tomēr esot ļoti maz pragmatisma no to puses, kas ir "pret ekonomiku veicinošiem priekšlikumiem". "Ļoti žēl. Vai tiešām deputāti kaut reizi visā sesijā nepaņem kādu ekonomikas grāmatu un nepalasa, lai saprastu ekonomikas likumsakarības?" vaicāja V.A.Krauklis un nolasīja divus citātus no grāmatas Tomasa Frīdamena Pasaule ir plakana, kas, viņaprāt, ir pēdējā laika viena no izcilākajām grāmatām par šodienas pasaules ekonomiku
Deputāts teica, ka Latvija ir visdziļākajā krīzē, kādu pasaule nav piedzīvojusi, cilvēki bēg no valsts, jo šeit viņiem nav darba, un tas esot, pateicoties tādiem cilvēkiem, "kas ir pret loģiskiem soļiem ekonomikā" un grib iegūt balsis pirms vēlēšanām. Viņaprāt, viena no galvenajām problēmām Latvijā ir tā, ka mums trūkst resursu, naudas, un ar šiem priekšlikumiem ir vēlme piesaistīt tādus investorus, kuriem šie līdzekļi ir.
Deputāts Kārlis Šadurskis (PS) uz to atbildēja, iesakot tiem cilvēkiem, kas pamāca lasīt ekonomikas grāmatas, "vispār savā dzīvē izlasīt kādu grāmatu". Tas paplašināšot redzesloku un veicināšot loģisku domāšanu.
Izvērtējot atkārtoti Imigrācijas likuma normas, no 10 000 līdz 20 000 latu tika palielināta summa, kas ārvalstniekam būs jāsamaksā nodokļos, tika izslēgta norma nodarbināt vismaz piecus darbiniekus, bet prasība uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīt vismaz 25 000 latu, atstāta negrozīta.
Tāpat netika mainīta norma, ka termiņuzturēšanās atļauju Latvijā ārzemnieks varēs pieprasīt, ja būs iegādājies un viņam piederēs viens vai vairāki nekustamie īpašumi par vismaz 100 000 latu Rīgā, Pierīgas reģionā un republikas pilsētās, savukārt citviet Latvijā – vismaz 50 000 latu vērtībā. Tomēr noteikts, ka šādai jābūt kopējai darījuma summai, nevis īpašumu kadastrālajai vērtībai, kā bija noteikts iepriekš.
Negrozīta atstāta arī norma par investīcijām Latvijas kredītiestādē subordinētā kapitāla veidā - tām jābūt ne mazāk kā 200 000 latu. Piecus gadus ieguldīto nebūs "tiesību kustināt". Runājot par šo priekšlikumu, K.Šadurskis norādīja, ka persona, kas maksā 200 000 latu par iespēju nopirkt Šengenas vīzu "nav idiots", tāpēc nākamajā dienā pēc investīciju izdarīšanas šī pati persona paņemšot tajā pašā bankā kredītu 200 000 latu apmērā, un bankai nebūs pamata to atteikt. Turpretī LPP/LC pārstāvis Andris Bērziņš uzskata, ka šis priekšlikums palielinās Latvijas banku kopējo spēju aktīvi piedalīties ekonomikā un aktīvi attīstīt ekonomiku. Viņš to uzskata par pragmatisku priekšlikumu.
Savukārt TB/LNNK pārstāvis Pēteris Tabūns pauda viedokli, ka vēlreiz izvērtētie grozījumi nav diez ko labāki - " Piepucēts, piepūderēts un diemžēl izskatās ģīmis vēl spocīgāks. Vēl spocīgāks. Tur jau tā bēda.” Līdzīgi izteicās arī K.Šadurskis.
Kārlis Leiškalns (TP) savukārt norādīja, ka mums ir aizdoti 7,5 miljardi, kas būs jāatdod, un, lai atdotu, šāda nauda mums ir vajadzīga ekonomikā. Viņaprāt, "saukt sevi par milzu latvieti, uzlikt segu uz galvas un mēģināt parlamentu pārliecināt ar patriotiskiem saukļiem" ir īstermiņa risinājums.
LPP/LC līderis Ainārs Šlesers uzskata, ka pieņemtie grozījumi stimulēs nekustamā
īpašuma tirgus izkustēšanos
no sasaluma. „Latvijā šobrīd
ir ļoti ierobežoti naudas resursi un pirktspēja, tāpēc investīcijas
ir jāpiesaista no ārpuses. Savukārt bagātiem cilvēkiem, kas vēlas
investēt Eiropas Savienībā, ir jādod motivācija naudu investēt
tieši Latvijā. Pat ja investoru neinteresē tieši Latvijas pastāvīgā
iedzīvotāja statuss, tā ir laba motivācija, ko mēs tagad piedāvājam
– kļūt par Šengenas zonas pastāvīgo iedzīvotāju,” uzskata A. Šlesers.
Viņš prognozē,
ka nekustamā īpašuma tirgus atdzīvināšanās daudziem attīstītājiem
liks domāt par jaunu projektu īstenošanu, kas radīs jaunas darba
vietas un papildu nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Grozījumu pretiniekus
Šlesers aicina nekritizēt Saeimas lēmumu, bet mudināt ārvalstu
investorus ieguldīt Latvijā, kā arī nākt ar saviem priekšlikumiem
tautsaimniecības nozaru stimulēšanai.
Investori lūgt uzturēšanās atļaujas pret šiem ieguldījumiem varēs no šā gada 1.jūlija.
Iepriekš priekšlikumus par nepieciešamību atvieglot uzturēšanās atļauju iegūšanu ārvalstu investoriem izteikušas Rīgas domes amatpersonas - mērs Nils Ušakovs (SC) un vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC), tāpat to atbalstījis uzņēmējs Edgars Šīns.
(papildināta ar TB/LNNK savākto parakstu skaitu)