Kriminālprocesā tiek noskaidrots, vai saistībā ar kuģu iegādi ir konstatējami kādi krimināli sodāmi nodarījumi. Neatkarīgā secina, ka kriminālprocesa kontekstā runa ir tikai par Jūras spēku, ne ministrijas amatperosnu iespējamo atbildību.
Iepriekš koalīcijā ķīviņus radījušajā A.Pavloviča
jautājumā arī otrdien neiztika bez starpgadījumiem — pret šo soli
balsoja četri Tautas partijas (TP) ministri.
Aizsardzības ministrs Imants Lieģis rosināja atstādināt A.Pavloviču pēc
tam, kad atklātībā nāca ziņas, ka Nīderlandē iegādātie mīnu kuģi bijuši
sliktā stāvoklī, kā rezultātā to remonts valstij izmaksāja simtiem
tūkstošu latu. Tāpat KNAB sāka pārbaudi par nekvalitatīvas kuģu
dokumentācijas un tulkojuma iegādi, kuru kopējā cena bija 580 000 eiro.
Pārbaužu laikā atklājušies arī citi pārkāpumi — JS pārstāvji, dodoties
komandējumos uz Nīderlandi pārņemt kuģus un apgūt to vadību, tērējuši
valsts naudu arī izklaidēm. Papildus arī radušies jautājumi par
nekvalitatīvo kuģu remontu izmaksu apmēriem, Dienai apliecināja avoti
aizsardzības struktūrās.
Tiesa, A.Pavlovičs otrdien, komentējot atstādināšanu, nesaskatīja
atbildību notikušajā. "Kuģi ir ejoši, tie ir gatavi iet jūrā," sacīja
atstādinātais JS komandieris. Valdības solim esot politiski motīvi, jo
gandrīz piecu gadu laikā, kamēr A.Pavlovičs bijis JS komandieris,
"neviens kuģis nav bijis uz sēkļa, nestrādājis vai avarējis". "Arī
neviens jūrnieks nav gājis bojā," viņš piebilda, sakot, ka aiziet ar
atvieglojumu.
Pret A.Pavloviča atstādināšanu otrdien iebilda TP vadītājs un tieslietu
ministrs Mareks Segliņš, turoties jau pie iepriekš paustā viedokļa, ka
atbildība būtu jāuzņemas arī citām NBS un Aizsardzības ministrijas
amatpersonām. Par A.Pavloviča atstādināšanu nobalsoja JL, PS, ZZS,
TB/LNNK ministri.
Otrdien ar valdības lēmumu par JS komandiera pienākumu izpildītāju tika iecelts kapteinis Rimants Štrimaitis.