papildināta - Bankas: premjera iecere mazinās motivāciju maksāt kredītus

Jānis Asaris, Nordea bankas valdes loceklis, Kredītu departamenta vadītājs:

Šādu iniciatīvu vērtējam negatīvi, jo tas būtu pielīdzināms noteikumu maiņai spēles gaitā. Jāuzsver, ka šādus likuma grozījumus juridiski nevar piemērot darījumiem ar atpakaļejošu datumu, tātad, jau izsniegtajiem kredītiem. No otras puses, pat, ja šādi noteikumi tiktu piemēroti no jauna izsniegtiem kredītiem, tā būtu neierasta prakse Eiropā un apgrūtinātu jaunu kredītu izsniegšanu. Tas savukārt atstātu negatīvu ietekmi uz ekonomiku, jo nekustamā īpašuma tirgus stagnāciju ievilktos. Vēl jo vairāk, šāda likumdošanas iniciatīva nozīmētu to, ka valsts kā noteicošo kreditēšanas veidu izvirza kreditēšanu pret ķīlu, tā saucamo lombarda principu, kas nav vēlamais kreditēšanas attīstības virziens.

Mēs apzināmies, ka grūtības ar kredītu atmaksu valstī kļūst gan par ekonomisku, gan sociālu problēmu. Šobrīd mums ir aptuveni tūkstotis mājsaimniecību, kas ir vērsušās pie mums par savām bažām saistībā ar kredītu atmaksu. Lielākajā daļā gadījumu atrodam risinājumus, lai pārvarētu īstermiņa grūtības.

Diemžēl esam spiesti atzīt, ka šāda veida paziņojumi nevis risina problēmu, bet draud to vēl vairāk saasināt, dodot cilvēkiem viltus ilūzijas par kādiem īpašiem valsts garantētiem risinājumiem "parāda atlaišanai". Pat, ja šādi risinājumi ir tikai izteikumu līmenī, tas noteikti nekavējoties ietekmēs kredītu maksājumu kavējumu pieaugumu banku sektorā.

Teika Lapsa, DnB NORD Bankas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja:

Informāciju par premjerministra iniciētajiem grozījumiem Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos pagaidām esam guvuši tikai no masu saziņas līdzekļiem, un, tā kā trūkst juridiski precīzu datu, pašlaik nav iespējams sniegt jebkādus komentārus. Tomēr jāuzsver, ka DnB NORD Banka pastāvīgi sniedz atbalstu tiem kredītņēmējiem, kuriem darba zaudējuma vai ienākumu būtiskas samazināšanās rezultātā vairs nav iespējams segt kredīta maksājumus iepriekšējā apmērā un kuri laicīgi vēršas bankā.

Olga Ertuganova, Latvijas krājbankas pārstāve:

Šim lēmumam ir tikai viens pluss – cilvēkiem, kam esošos krīzes apstākļos ir jārealizē savs vienīgais mājoklis, nav jāatmaksā kredīta atlikusī daļa, ja mājokļa pārdošanas cena ir zemāka par paņemto kredītu. Tajā pašā laikā šādi jauninājumi likumdošanā izraisīs pilnīgu motivācijas trūkumu maksāt kredītus arī tiem aizņēmējiem, kuri to var atļauties, un visu zaudējumu slogu nodos banku sektoram. Kā rāda pasaules prakse, labākais risinājums šādā situācijā ir kredītu restrukturizācija - arī tāpēc, ka šajā gadījumā netiek pieļautas t.s. morālā riska problēmas rašanās Latvijā, proti, kad potenciālais kredītņēmējs saprot, bet ignorē savas maksātnespējas iestāšanās risku nākotnē, zinot, ka viņš tiks "izglābts".

Agnese Strazda, SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja:

Lai veicinātu ārvalstu investoru uzticību Latvijai, kā arī vietējo uzņēmēju darbību Latvijā, svarīgi ir ievērot tiesiskās paļāvības principu jebkurā uzņēmējdarbības jomā, arī banku darbībā, līdz ar to biznesa darbības nosacījumu maiņa ar atpakaļejošu datumu vienmēr ir rūpīgi jāizsver. Esam gatavi ar valdību runāt un meklēt risinājumus, kas vienlaicīgi sniegtu atbalstu esošajiem kredītņēmējiem un arī nodrošinātu jauna finansējuma piešķiršanu. Tā kā šobrīd vēl nav pieejama detalizētāka informācija par šo priekšlikumu, konkrētas detaļas komentēt nav iespējams.

Bez tam ekonomikas atdzīvināšanai nepieciešama uzņēmējdarbības veicināšana, un šobrīd SEB banka sniedz maksimāli iespējamo palīdzību uzņēmējiem ar jaunu finanšu līdzekļu piešķiršanu. Ja tiek nodefinēts, ka banku uzdevums ir norakstīt visus iepriekšējos kredītus, jāizvērtē, kādas būs jauna finansējuma piešķiršanas iespējas. Arī jaunu hipotekāro kredītu piešķiršana pēc šāda scenārija varētu ietvert sevī nosacījumus, ka cilvēkiem būs jānodrošina lielāka līdzdalība mājokļa iegādē nekā līdz šim.

Laikā, kamēr valdība lemj par iespējamiem atbalsta mehānismiem, SEB banka jau šobrīd atbalsta savus klientus ar dažādiem atbalsta mehānismiem. Jebkurā gadījumā SEB grupa paudusi ilgtermiņa darbības stratēģiju Baltijas valstīs, un ir atbildīga ne tikai savu kredītņēmēju, bet arī noguldītāju priekšā.

Kristīne Jakubovska, Swedbank preses sekretāre:

Tā kā vēl nav pieejama detalizētāka informācija par jauno priekšlikumu, šobrīd vēl nav iespējams to plašāk komentēt. Mūsu galvenais fokuss patlaban ir ilgtermiņa sadarbība ar klientiem, meklējot labākos risinājumus šajos grūtajos laikos.