Viņš uzsver, ka Valsts kontrole (VK) CSDD darbībā nav konstatējusi nevienu normatīvā akta pārkāpumu un CSDD nevar būt atbildīga par normatīvo aktu nepilnībām.
CSDD atsevišķu pakalpojumu izmaksu segšanā pielieto šķērssubsīdijas principu un šādu praksi plaši izmanto uzņēmumi gan Latvijā, gan arī citur pasaulē, viņš atzīst. Tas neesot nekas prettiesisks vai ārkārtējs, ņemot vērā katra konkrētā uzņēmuma darbības specifiku, skaidro CSDD pārstāvis.
Turklāt virkne CSDD pakalpojumu tiek sniegti bez maksas, piemēram, CSDD – E-pakalpojumi, transportlīdzekļu norakstīšana, velosipēdu eksāmenu pieņemšana, velosipēdista apliecības izsniegšana u.c.
Līdz ar to šie pakalpojumi tiek finansēti no citiem CSDD pakalpojumiem – transportlīdzekļu reģistrācijas, valsts tehniskā apskates un vadītāju kvalifikācijas eksāmenu pieņemšanas un vadītāju apliecību izsniegšanas, bez tam atsevišķiem pakalpojumiem, piemēram, individuālo numurzīmju izsniegšanai, tiek piemērots ievērojami paaugstināts tarifs.
Tāpat CSDD realizē bērnu izglītības projekti satiksmes drošības jautājumos, kā arī īsteno satiksmes drošības kampaņas, uzsver J. Aizpors.
Vēl vienu VK pārmetumu CSDD noraida, skaidrojot, ka tehniskās apskates veikšana Latvijā nav nodota privātajām sabiedrībām.
Transportlīdzekļu tehnisko kontroli valsts tehniskās apskates ietvaros Latvijā veic pašas CSDD veidoti kopuzņēmumi, kas visi ir akreditēti, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likumu.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole atzinusi, ka atsevišķi Ceļu satiksmes drošības direkcijas pakalpojumu tarifi ir noteikti nepamatoti.
VK norāda, ka klienti par atsevišķiem pakalpojumiem (piemēram, transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate) pārmaksā, savukārt, par citiem pakalpojumiem samaksā mazāk nekā pakalpojumu pašizmaksa vai pat saņem bezmaksas pakalpojumu (piemēram, transportlīdzekļu norakstīšana).
VK konstatēja, ka tehniskās kontroles pakalpojumu nodošana privātajām sabiedrībām ir notikusi, nerīkojot atklātas atlases procedūras, tādejādi nenodrošinot visiem privātajiem komersantiem vienlīdzīgas konkurences iespējas transportlīdzekļu tehniskās kontroles tirgū.
VK norāda uz risku, ka arī turpmākā komersantu akreditācija tehniskās kontroles pakalpojumu sniegšanai būs formāla, jo komersanti, darbojoties tehniskās kontroles tirgū pēdējo 15 gadu laikā, ir guvuši būtiskas priekšrocības turpmākai akreditācijai.
Tāpat CSDD ir radījusi labvēlīgus finansiālos apstākļus akreditētajām privātajām kapitālsabiedrībām, nodrošinot to darbības rentabilitāti. Tas panākts, nododot komersantiem tehniskās kontroles stacijas, kurās ir liela transportlīdzekļu plūsma un izdevīgs investīciju atmaksāšanās periods, bet ne kontroles stacijas (Balvos, Alūksnē un Gulbenē) ar nelielu transportlīdzekļu plūsmu.
VK norāda uz nepilnībām normatīvajos aktos, kā rezultātā radīta ietekme uz budžeta ieņēmumiem. Lai gan normatīvie akti paredz sodu transportlīdzekļa vadītājam par transportlīdzekļa vadīšanu bez derīgas tehniskās apskates, tajos nav noteikti mehānismi un transportlīdzekļu īpašnieku atbildība par tādu transportlīdzekļu pienācīgu uzglabāšanu vai likvidāciju un noņemšanu no uzskaites, kuriem ilgstoši nav veikta tehniskā apskate. Apmēram pusei jeb 46,8% (537 640) no reģistrētajiem transportlīdzekļiem šā gada 1.janvārī nebija derīgas tehniskās apskates.
Normatīvo aktu nepilnību dēļ 2009.gadā budžetā netika ieskaitīti vismaz Ls 199 166 kā valsts nodeva par transportlīdzekļiem ar derīgu tehnisko apskati, jo normatīvie akti paredz nodevas maksājumu tikai par kārtējo gadu, bet nenosaka prasību par nodevas samaksu, ja iepriekšējos gados transportlīdzeklis bijis reģistrēts Latvijā, bet par to nav maksāta nodeva.
(pievienots CSDD komentārs)