Nedēļas nogalē izmeklētāji veikuši vēl vairākas procesuālās darbības šajā lietā. Kopējo aizturēto skaitu un citas ar lietu saistītas detaļas KNAB izmeklēšanas interesēs neatklāj. Aģentūrai LETA zināms, ka L.Tenis aizturēts sestdienas vakarā Daugavpilī.
KNAB izmeklētāji bija aizturējuši arī kādu privātpersonu Raimondu Krastiņu, taču Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa svētdien atteica KNAB lūgumu viņu apcietināt. Patlaban Krastiņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
50 gadus vecais daugavpilietis L.Tenis savulaik ieņēmis daudzus ietekmīgus amatus.
Padomju laikā ieguvis dzelzceļnieka izglītību un strādājis Rīgas vagonu rūpnīcā, kā arī bijis aktīvs komjaunietis, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas L.Tenis pievērsās uzņēmējdarbībai, bet nedaudz vēlāk - arī politikai. L.Tenis bija 6.Saeimas deputāts (ievēlēts no Demokrātiskās partijas Saimnieks), Akcizēto preču padomes un Spirta monopola padomes priekšsēdētājs.
1999.gadā L.Tenis iestājās Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (LSDSP), un, tai nonākot pie varas Rīgas domē, viņš 2001.gadā kļuva par mēra G.Bojāra ārštata padomnieku transporta jautājumos. Gadu vēlāk L.Tenis tika iecelts par pašvaldībai piederošās AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju, bija arī padomes loceklis RS un AS Rīgas starptautiskā autoosta. Visus šos amatus L.Tenis zaudēja līdz ar varas maiņu Rīgas domē 2005.gadā.
Līdz ar L.Teni no RS padomes 2005.gada vasarā tika atcelts arī tās priekšsēdētājs bijušais Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Guntis Pilsums (Jaunais centrs) un padomes locekļi Jānis Dinēvičs (LSDSP), Sergejs Dolgopolovs (JC) un Oļegs Ščipcovs (JC).
2005.gad sākumā KNAB konstatēja, ka L.Tenis un G.Pilsums ilgstoši atradušies interešu konfliktā, ieņemot vairākus amatus pašvaldības uzņēmumos.
2009.gadā L.Tenis kandidēja Daugavpils novada domes vēlēšanas no Aināra Šlesera vadītās partijas LPP/LC saraksta. LPP/LC togad pieslējās arī G.Bojārs, kurš kandidēja Rīgā. Abi gan netika ievēlēti.
L.Tenim patlaban pieder kapitāldaļas trīs uzņēmumos - 100% SIA Royal Graphics, 88% City Line un 37% SIA Viesnīca Vita, liecina firmas.lv informācija.
Laikraksts Dienas Bizness 2008.gadā bija iekļāvis L.Teni Latvijas 1000 miljonāru sarakstā.
Baltic Screen 2007.gada vasarā vēstīja par kādu dīvainu darījumu ar nekustamo īpašumu, kurā L.Tenis un advokāts Modris Supe katrs kļuva par aptuveni vienu miljonu eiro turīgāki. Abi no sev piederošās SIA Reaģents A 2006.gada janvārī par tiem laikiem aizdomīgi mazu summu - kopumā tikai 25 000 latu - ieguvuši 1,6 hektārus zemes Rīgā, Krustpils ielā, ko gadu vēlāk pārdevuši jau par 1,474 miljoniem latu AS Mēbeļu nams. Tādējādi katrs no viņiem šajā darījumā nopelnīja 724 500 latus.
Kā ziņots, ASV Tieslietu ministrija kompāniju Daimler apsūdzēja kukuļdošanā miljoniem dolāru apjomā amatpersonām vismaz 22 valstīs. Daimler pērn aprīlī atzina savu vainu apsūdzībās un piekrita samaksāt 185 miljonus dolāru (96,9 miljonus latu), lai noregulētu šo lietu.
ASV izmeklētāju pērn publiskotie materiāli liecina, ka Rīgas amatpersonas savulaik piekukuļotas, lai pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmumi iegādātos Daimler ražotos Mercedes Benz autobusus, kurus pasažieru pārvadāšanai RS izmanto joprojām. Nelegālie maksājumi veikti laika posmā no 1998. līdz 2002.gadam.
Daimler ar savu meitasuzņēmumu MB Turk un EvoBus starpniecību Rīgas domei pārdeva vairāk nekā 100 autobusu vairāku desmitu miljonu latu vērtībā. Lai saņemtu pasūtījumus, doti kukuļi.
Publiski pieejamais, ASV apgabaltiesā apstiprinātais vienošanās dokuments par noregulējumu liecina, ka nauda caur dažādām ārzonas kompānijām un ražotāja pārstāvjiem Rīgas domes amatpersonām maksāta vairākkārt. Kopumā amatpersonas Latvijā kukuļos saņēmušas 2,2 miljonus eiro (1,5 miljonus latu).
Pēc šīs informācijas publiskošanas pērn pārbaudi Latvijā sāka KNAB.
Laikā, kad notika kukuļdošana, nomainījās trīs Rīgas mēri - no 1997. līdz 2000.gadam šo amatu ieņēma Andris Bērziņš (tolaik LC), viņu nomainīja Andris Ārgalis (tolaik TB/LNNK), bet no 2001.gada Rīgas domi vadīja G.Bojārs.
Vicemēra krēslu šajā laikā ieņēmuši A.Ārgalis, Juris Rītiņš (DPS), Juris Visockis (LC), Inese Vaidere (TB/LNNK), Sergejs Dolgopolovs (tolaik TSP) un Aivars Kreituss (tolaik DP).
Satiksmes un transporta lietu komiteju līdz 2001.gadam vadīja Linda Baltiņa (LC), bet viņu nomainīja G.Pilsums. Savukārt Satiksmes departamenta direktors visus šos gadus bija Ivars Zarumba.
Jaunu autobusu iepirkšana, nomainot savu laiku nokalpojušos dzeltenos Ikarusus, Rīgā sākās ap 1997.gadu ar Pasaules Bankas atbalstu. Vēlāk ar MB Turk bez konkursa tika slēgti vairāki papildu līgumi, savukārt 2001.gadā noslēdzās konkurss par vērienīgu autobusu iepirkumu nākamajiem pieciem gadiem. Tajā kopā ar Mercedes uzvarēja arī Neoplan un Ikarus.