Skaitlis nekonkrēts
"Draud" noteikta bija kāda ar valdību saistīta avota atbilde uz Dienas jautājumu, vai jau šogad draud daudzu profesionālās izglītības iestāžu un to programmu slēgšana. No sarunām ar skolu vadītājiem jūtams, ka bez bažām par savu pastāvēšanu runā lielāko skolu direktori, pārējie ir norūpējušies. Kopumā valsts finansējums profesionālajai izglītībai no 61 miljona latu pērn samazināts līdz 50,2 miljoniem latu šogad, kas novedis pie tā, ka atsevišķas skolas vairs nespēj samaksāt komunālos maksājumus un apmēram par 30% jāsamazina pedagogu atalgojums. "Ja neko vairāk mums nenoņem, mēs tādā veidā varam izdzīvot," optimistisks ir Limbažu profesionālās vidusskolas direktors Dainis Augusts, kurš grūtajiem laikiem bijis gatavs. Citos direktoros gan optimisma deva ir krietni mazāka vai pat ir izsīkusi. "Pašlaik situācija profesionālajā izglītībā ir kritiskāka par kritisku," rezumē Profesionālās izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja Silva Ozoliņa.
Skolu direktoru vidū jau izplatījusies neoficiāla versija par 21 arodskolas slēgšanu, lai gan oficiālu pozīciju IZM vēl nav paudusi. Tai savs redzējums, kā jāmainās profesionālās izglītības sistēmai, valdībā jāiesniedz marta sākumā, tāpēc pagaidām IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) ir izvairīgs. Viņš uz jautājumu, vai tiešām varētu tikt slēgtas apmēram 20 profesionālās izglītības iestādes, tātad ceturtdaļa no visām IZM pārziņā esošajām 80 profesionālajām skolām (kopā valstī — 108), sniedz ne apstiprinošu, ne noliedzošu atbildi, sakot: "Ir skaidrs, ka naudas nepietiek, lai uzturētu visas profesionālās skolas." Kāpēc direktori runā tieši par 21 skolas slēgšanu, viņš nezinot. "Pagaidām šis skaitlis ir nekonkrēts. Nav saprotams, kāpēc tas ir tieši tāds, jo ir vairāki varianti," uzsver M.Gruškevics.
Laikraksts Neatkarīgā šodien vēsta, ka Rīgas 10. arodskola, kura vienīgā Latvijā apmāca tramvaju un trolejbusu vadītājus, varētu slēgt jau aprīlī. IZM Vispārējās izglītības departamenta speciālisti avīzei norāda, ka ministrija nav ieinteresēta šo skolu finansēt, jo tajā tiekot gatavoti speciālisti tikai Rīgas pašvaldības SIA Rīgas Satiksme (RS) vajadzībām. Tomēr laikraksts uzsver, ka tramvaji ir arī Liepājā un Daugavpilī. IZM uzskata, ka tramvaju un trolejbusu vadītāju sagatavošana ir jāveic darba devējam, veidojot mācību centru vai slēdzot līgumu ar kādu tālākizglītības iestādi. RS gan daļēji finansē arodskolu - apmācības notiek uzņēmuma telpās, par komunālajiem maksājumiem arī maksā RS, tomēr vadītāju apmācība neietilpst uzņēmumu pamatfunkcijās.
Nav plāna
Raugoties uz pašreizējo profesionālās izglītības iestāžu tīklu rajonu griezumā, redzams, ka Latvijas rajonos katrā ir viena līdz trīs arodskolas, vairāk lielajās pilsētās un Rīgā — pat 33. Pētot, kādas programmas šīs skolas piedāvā, manāma atsevišķu programmu sadrumstalotība daudzās izglītības iestādēs. Piemēram, par automehāniķi vai automehāniķa palīgu var izglītoties 31 arodskolā, pa daudzām skolām ir izkaisītas dažādas būvdarbu, kokizstrādājumu izgatavošanas, ēdināšanas pakalpojumu programmas. Tomēr darba devēji Dienai jau iepriekš norādījuši, ka atsevišķās nozarēs trūkst dažādības, jo jauniešiem piedāvāts šaurs specialitāšu loks. Vangažu arodskolas direktore Ilze Briņķe to skaidro ar nespēju valstiskā līmenī radīt stratēģisku plānu — viņasprāt, skolas būtu gatavas piedāvāt jaunas mācību programmas, ja valdībā būtu noteikts, kādās specialitātēs jaunieši jāsagatavo.
IZM gan uzdots spert soli šajā virzienā un vētīt profesionālās
izglītības programmas, jo nākamgad tiks ierobežota uzņemšana tirgus
nepieprasītajās specialitātēs. Taču jāņem vērā, ka nedrīkst
iznīcināt kādu profesiju pašos pamatos, uzsver Latvijas Izglītības
un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Astrīda
Harbaceviča. M.Gruškevics piekrīt, ka "nedrīkst ielēkt otrā grāvī",
tāpēc noteikts speciālistu skaits tikšot sagatavots arī
nepieprasītajās specialitātēs, taču, iespējams, nepieprasīto
speciālistu sagatavošana tiks koncentrēta vienā vietā, nevis
izkaisīta dažādās skolās. D.Augusts norāda, ka svarīgi arī pašiem
direktoriem sadarboties, lai dažādotu programmas un "mākslīgi
neradītu sev konkurenci".
Izmaksu efektivitāte
Kopumā profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai neiebilst ne LIZDA, ne skolu direktoru padome, taču jautājums ir par kritērijiem, pēc kuriem tiks lemts par skolu saglabāšanu vai slēgšanu. No M.Gruškevica teiktā izriet, ka pirmais kritērijs būšot izmaksu efektivitāte, jo IZM vairs nevarot atļauties uzturēt skolas ar lielu infrastruktūru. Ja būšot iespējams segt skolu komunālos maksājumus, tās tiks uzturētas, citos gadījumos zem skolas nākotnes liekama jautājuma zīme. Tāpat, viņaprāt, esot jāņem vērā plānošanas reģionu izvēle, kurās skolās ieguldīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)līdzekļus, kas liecinot, ka skola darbojas sekmīgi, savukārt pārējo darbība esot nopietni jāvērtē. Saskaņā ar IZM informāciju ERAF naudas apguvei izvēlētas 53 profesionālās izglītības iestādes, tātad aiz borta paliek teju 30 arodskolas. IZM ieskatā atbalstāmas tās arodskolas, kas atrodas plānošanas reģionu attīstības centros, tiks vērtēts arī skolas audzēkņu skaits un dienesta viesnīcas esamība, izglītības programmas, ievērojot to izmaksas uz vienu izglītojamo, kā arī tas, vai šajās skolās var apmācīt bērnus ar īpašām vajadzībām.
Skolu direktori iebilst pret vairākiem IZM kritērijiem, piemēram, programmas izmaksām uz vienu audzēkni, jo nevarot salīdzināt, piemēram, metālapstrādes un lietvedības programmu izmaksas. Direktoru padome rosina IZM vērtēt arī programmu materiālās bāzes nodrošinājumu, sociālo situāciju novadā, reģionā dzīvojošo bērnu vecuma struktūru, uzņemto audzēkņu un absolventu skaitu, kā arī skolas, kurām ir vēsturiskas tradīcijas un kuras īsteno nacionālās nozīmes izglītības programmas, kas, pēc S.Ozoliņas teiktā, ir, piemēram, lauksaimniecība.
Bez izglītības
Kas notiks ar skolām, kuras neatbilst IZM kritērijiem? No M.Gruškevica teiktā izkristalizējas divas iespējas: tās slēgs vai, iespējams, pārveidos par citu skolu filiālēm. Slēgšanas gadījumā to audzēkņiem ļaušot pāriet uz tuvāko arodskolu ar līdzīgu programmu, savukārt īpašumi tikšot piedāvāti pašvaldībām. Ja tās atteiksies, tie nonākšot va/s Valsts nekustamie īpašumi pārziņā Uz jautājumu, cik reāli ir skolu audzēkņus pārvietot uz citu skolu, M.Gruškevics atbild, ka tas ir reāli. No Apes arodvidusskolas direktora Jāna Popa teiktā gan var secināt, ka tik reāli tas var nebūt. Proti, viņa vadītajā skolā saskaņā ar IZM datiem šogad mācās 62 audzēkņi un, to slēdzot, ietaupītos 200 tūkstoši latu, taču J.Pops norāda, ka ietaupījuma cena būtu daļas jauniešu palikšana bez izglītības. Audzēkņi viņam teikuši, ka skolas slēgšanas gadījumā "mēs metīsim mācības malā".
Ja daļu arodskolu pārveidos par filiālēm, sistēma būtu līdzīga kā Somijā, kur ir profesionālās izglītības iestāžu centri, savukārt filiāles izkaisītas, stāsta Rīgas amatniecības vidusskolas direktore Maija Vanaga. Kopumā direktori iebilst pret šādu risinājumu. I.Briņķe norāda, ka no tā nav jēgas, jo ietaupījums būtu nepārliecinošs: "Ietaupītos direktors un divi mācību daļas darbinieki, jo telpas vienalga jākurina, algas vienalga jāmaksā.
(papildināta ar 4. rindkopu)