"Patlaban astoņi valsts finansēti teātri atrodas vienā laivā, kura slīkst. Diviem vai trim ir jāizkāpj, lai pārējie var braukt tālāk," skaidroja Dālderis.
Ja finansējums tiks arī nākamgad solidāri un vienādi samazināts visiem teātriem, vismaz daļa no tiem bankrotēšot, un to parādi būs jāsedz valstij, apgalvoja kultūras ministrs. Valsts dotācija teātriem, kas 2008.gadā bija septiņi miljoni latu, nākamgad tiks samazināta līdz diviem miljoniem latu.
Dālderis pauda Kultūras ministrijas nostāju: valsts finansēs tikai izcilākās teātra trupas, kurām ir arī veiksmīgs mārketings. Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš nosauca trīs mākslinieciski augstvērtīgākos Latvijas teātrus. Tie ir Nacionālais teātris, Jaunais Rīgas teātris un Valmieras Drāmas teātris. Savukārt M.Čehova Rīgas Krievu teātra mākslinieciskais līmenis, pēc Siliņa teiktā, ir "nekāds", vājš mākslinieciskais līmenis esot ne tikai Daugavpils teātrim, bet arī Liepājas teātrim.
Dālderis deputātus informēja, ka Liepājas teātri savā pārziņā pārņēmusi Liepājas pašvaldība. Notiekot sarunas ar Rīgas domi, kurai arī tiekot piedāvāts pārņemt savā pārziņā kādu teātri. Kultūras ministrs 23.septembrī iecerējis tikties ar Daugavpils mēru Rihardu Eigimu (LSDSP), lai runātu par Daugavpils teātra nodošanu pašvaldības pārziņā.
Šodien Saeimas komisijas sēdē Dālderis pauda KM viedokli, ka Daugavpils teātris varētu strādāt trīs līdz četrus mēnešus gadā, bet pārējā laikā daugavpilieši varētu skatīties citu teātru viesizrādes. Savukārt Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Līvija Jankovska apgalvoja, ka pašvaldība patlaban nespēj pārņemt teātri, un lūdza atlikt šo lēmumu vismaz uz gadu. Jankovska solīja, ka pašvaldība varētu līdzdarboties Vienības nama, kurā darbojas teātris, komunālo rēķinu kārtošanā un rūpēties par izrāžu mākslinieciskā līmeņa celšanu.
Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Siliņš atzina, ka latviešu teātra trupa arī 30.gados spēja pastāvēt tikai divus gadus, Daugavpils muzikālais teātris darbojās no 1059. līdz 1961.gadam. 1996.gadā, kad no Daugavpils aizgāja režisors Pēteris Krilovs ar lielu daļu paša audzināto aktieru, latviešu trupa faktiski pārstāja eksistēt. Savukārt krievu trupa ir labā profesionālā līmenī, bet tās vidējais vecums ir 37 - 40 gadi. Teātrī ir tikai viens štata režisors - Harijs Petrockis, kurš nespēj iestudēt sezonā 10 -12 izrādes. Patlaban Daugavpils teātrī ir 74 štata darbinieki, no tiem 25 ir aktieri.
Profesore Silvija Radzobe pastāstīja, ka viņu pārsteidzis fakts, ka 11 jaunieši, kas patlaban DU apgūst aktiera meistarību, nav redzējuši nevienu Rīgas teātru izrādi.
Doma par to, ka Rīgas pašvaldība varētu pārņemt kādu teātri savā pārziņā, pašlaik ir tikai idejas līmenī, Diena.lv noskaidroja KM un pagaidām neesot plānots, ka tam jānotiek jau nākamajā gadā.
"Domāju, ka tas būtu godīgi, ja arī Rīgas pašvaldība uzņemtos atbildību par kādu no teātriem. Jo šobrīd Rīgai, kas pretendē uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2014. gadā, nav ne sava muzeja, ne teātra, ne simfoniskā orķestra, ne koncertzāles," portālam komentēja kultūras ministrs.
(papildināta ar divām pēdējām rindkopām)