Sēdes laikā izvērtās plašas diskusijas, kas noslēdzās ar balsojumu. 6 deputāti balsoja par, bet sešas deputātu balsis bija pret projekta tālāku virzīšanu, līdz ar to lēmums netika pieņemts. Komisija vienojās, ka gaidīs no valdības jaunus priekšlikumus grozījumiem likumā, kuros būtu ņemti vērā ekspertu izteiktie iebildumi.
Likumu kritizēja arī Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Viņš izteicās, ka pašlaik piedāvātais “priekšlikums ir apskaužams savā vienkāršībā” un ārkārtīgi plaši interpretējams. Tas varot radīt dažādas nevēlamas blaknes, “tādas, par ko ministru prezidents pat nav domājis”, pieļāva G.Kusiņš.
Viņš uzskata, ka ir pamats zinātniskai diskusijai, jo tas klasisks konstitucionālo tiesību jautājums, kas, pēc viņa norādītā, ir aktuāls kopš nacistiskās Vācijas laikiem.
Pēc G.Kusiņa domām, no pašas idejas par plašākām Ministru kabineta (MK) pilnvarām pavisam nevajadzētu atteikties, taču valdības rīcībai vajadzētu noteikt striktus rāmjus. Kā piemēru G.Kusiņš minēja Vāciju, kur noteikts — valdībai ir tiesības izdot noteikumus tikai tad, ja likumā paredzēts šāds deleģējums.
Premjera ierosinātajos grozījumos turpretī nekādu "rāmju" nav — tas neparedz rīcības ierobežojumus laikā, nedz arī situācijās, kad par kādu jautājumu likuma nav vispār, tas arī pieļautu iespēju ierobežot pamattiesības.
Sēdē piedalījās arī premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Viņš pamatoja, ka noteikumi esot vajadzīgi tikai sīku un tehnisku jautājumu regulēšanai, kā, piemēram, ko iesākt ar mīkstajām ogām?
Premjers apgalvoja, ka tiešas saistības ar valdības vēlmi noteikumos paredzēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka iecelšanu neesot.
"Šie grozījumi nav saistīti ar KNAB vadītāja izvēli," teica premjers. "Vadītāju mēs varam izvēlēties un arī izvēlēsimies." Esot daudz citu situāciju, kurās valdības iespējas rīkoties tiek teju vai paralizētas. Tad vienīgā iespēja esot vērsties pie parlamenta, lūdzot kādu likumu grozīt steidzamības kārtā.
Pēc premjera teiktā, šādi sasteigti grozījumi varētu nebūt kvalitatīvi, taču deputāti iebilda — arī no MK nākušo likumprojektu kvalitāti nereti varētu vēlēties labāku.
Diskusijas noslēgumā I.Godmanis piekrita, ka jautājums nebūtu virzāms kā steidzams. Balsojot par likumprojekta nodošanu pirmajam lasījumam, komisijas deputātu balsis divas reizes dalījās sešas pret sešām, līdz ar to lēmums netika pieņemts.
Premjers izteica gatavību revidēt likumus, lai noteiktu, kuros nav deleģējuma valdībai izdot rīkojumus, bet tāds būtu nepieciešams, un tad nākt uz Saeimu ar jauniem priekšlikumiem.
Diena jau rakstīja par valdības vēlmi mainīt likumu, atdodot Ministru kabinetam pilnvaras izdot noteikumus gadījumos, ja attiecīgais jautājums nav noregulēts ar likumu.
(papildināts viss teksts)