D.Treija nepiekrīt prokuratūras apgalvojumiem, ka tiesnese Ž.Vēvere, pieņemot noraidījumu, pieļāvusi rupju nolaidību, jo nav ievērojusi Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta pieņemtajos lēmumos ietvertās tēzes, kā rezultātā ir nepareiza Kriminālprocesa likuma piemērošana.
Atbildē Ģenerālprokuratūrai viņa norāda, ka tiesas rīcība nav vērtējama kā rupja nolaidība gadījumos, ja tā, pieņemot konkrētu nolēmumu lietā, nav pamatojusi to ar Senāta lēmumu, kas taisīts citā lietā. Nenoliedzot vienveidīgas tiesu prakses nozīmi tiesību stabilitātes nodrošināšanā, tomēr nebūtu pareizi atzīt, ka Augstākās tiesas Senāta nolēmums vienā lietā nosaka vispārsaistošus priekšrakstus, no kuriem tiesnesis, izskatot citu lietu, nav tiesīgs atkāpties, uzskata D.Treija.
Tāpat D.Treija nepiekrīt prokuratūras argumentiem, ka Ž.Vēverei, paziņojot tiesas lēmumu par noraidījuma pieņemšanu, vajadzēja norādīt, ka šādu lēmumu ar balstu vairākumu pieņēmuši tiesas piesēdētāji. Viņa uzsver, ka saskaņā ar likumu tiesas pieņemtajā lēmumā ir aizliegts izpaust tiesnešu apspriedes noslēpumu un izklāstīt katra tiesneša viedokli konkrētajā jautājumā. Tādējādi prokuratūras izdarītie secinājumi par katra individuāla tiesneša viedokli minētā lēmuma pieņemšanā ir nepamatoti un prettiesiski, jo nav un nevar būt balstīti uz konkrētām ziņām par tiesnešu balsojumu apspriežu istabā.
Prokuratūras pārmetumu par to, ka pieņemot noraidījumu, netika ievērota procesuālā ekonomija, D.Treija uzskata par nepamatoti vērstu pret tiesnesi, jo konkrētajā situācijā prokurors neuzskatīja par vajadzīgu lēmumu par izmeklēšanas darbību veikšanu pievienot krimināllietas materiāliem, kas ļautu tiesnesim uzreiz pēc lietas materiālu saņemšanas izlemt par iespēju piedalīties lietas iztiesāšanā.
D.Treija uzsver, ka Latvijā tiesu neatkarības princips ir nostiprināts Satversmes 83.pantā: “Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.” Šis konstitucionālais princips nozīmē, ka tiesnesi, kurš izskata lietu, nedrīkst pakļaut nekādai ietekmei. Tādēļ pienākums neiejaukties spriedumu taisīšanā attiecas ne tikai uz likumdevēju un izpildvaru, bet arī uz pašu tiesu un ar tiesu varas realizāciju saistītām amatpersonām.
Ģenerālprokuratūra trešdien nekādus komentārus nesniegs. "Informāciju no Rīgas apgabaltiesas esam saņēmuši un iepazīsimies ar argumentāciju, tas ir viss, ko šobrīd varu pateikt," Dienai sacīja ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa.
(papildināts ar pēdējo rindkopu)