EK norāda, ka ir svarīgi neradīt nepamatotas gaidas sabiedrībā un sociālajos partneros, kā arī nepieļaut jebkādus pārpratumus jautājumā, kā paredzēts izlietot 7,5 miljardus eiro lielo aizdevumu, kas Latvijai būs piejams tuvāko gadu laikā.
“Mēs esam bijuši liecinieki satraucošām Latvijas publiskajām debatēm, kurās tiek izteikta prasība daļu finansiālās palīdzības izmantot, lai atbalstītu eksporta nozares vai stimulētu ekonomiku, palielinot patēriņu. Ir svarīgi aktīvi rīkoties, lai nepieļautu šādu kļūdainu izpratni,” teikts vēstulē. EK uzsver, ka finansiālo palīdzību nav paredzēts izmantot, lai izsniegtu jaunus aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.
Vēstulē minēts, ka “lieki piebilst”, ka naudas aizdēvēji sagaida rūpīgu saņemto līdzekļu pārvaldību un kontroli, kurā būtiska loma būtu jāatvēl neatkarīgām un efektīvi funkcionējošām revīzijas un pretkorupcijas institūcijām.
Nosacījumi, ar kuriem tiek nodrošināta palīdzība ilgtermiņa stabilitātes atjaunošanai, ir vērsti uz banku un finanšu sektora regulējuma un pārraudzības pilnveidošanu, makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un konkurētspējas uzlabošanu, saglabājot šaura koridora valūtas kursu, ko kā viennozīmīgu nosacījumu izvirzīja Latvijas valdība, atgādina EK.
Finansiālās palīdzības piešķiršanas sarunu sākuma fāzē Eiropas Komisija skaidri norādījusi, ka ārējā palīdzība ir izmantojama, lai novērstu maksājumu bilances krīzi, risinot arvien sliktāko situāciju budžetā, atjaunojot uzticēšanos banku sektoram un nodrošinātu Latvijas Bankas ārvalstu valūtas rezerves. Tas ietvēra 2009.-2011. gada valdības budžeta deficīta finansēšanu atbilstoši Nodomu protokolam un valdības parādu atmaksu (iekšējo un ārējo). Līdztekus situācijā, ja banku sektors piedzīvotu nevēlamus notikumus, daļa palīdzības būtu izmantojama mērķtiecīgam kapitāla palielināšanas vai atbilstošam īstermiņa likviditātes atbalstam. Runājot par ārvalstu rezervēm, to mērķis ir garantēt, ka bāzes nauda ir adekvāti nodrošināta ar starptautiskajām rezervēm, lai saglabātu valūtas kursa stabilitāti, izklāstīts vēstulē.
Atbildot uz EK pārstāvja vēstuli, finanšu ministrs Atis Slakteris izplatījis paziņojumu, kurā teikts, ka viņš jau iepriekš norādījis, ka starptautiskā aizdevuma līdzekļi tiks izmantoti valsts budžeta deficīta finansēšanai, valsts parāda refinansēšanai un kā drošības rezerve finanšu sektora stabilizēšanas pasākumiem. Atbalsts tautsaimniecībai tiks sniegts tikai un vienīgi atbilstoši budžeta un tā vadības likumos jau noteiktajiem ietvariem un programmām.
(papildināta ar A.Slaktera viedokli pēdējā rindkopā)