EK rosinājusi īpaši uzraudzīt Latvijas, Īrijas, Grieķijas, Francijas, Spānijas un Maltas budžetus. Kā norāda _Bloomberg_, ES noteiktie deficīta griesti ir 3% no iekšzemes kopprodukta (IK), un valstīm, kas pārkāpj šo robežu, var tikt piemērotas sankcijas, kas gan līdz šim nav noticis.Saskaņā ar pašreizējo Latvijas valsts budžetu šogad budžeta deficīts plānots nepilnu 5% apmērā. Budžeta deficīts 2008.gadā pārsniedza 3% no IK, un tiek prognozēts, ka tas saglabāsies 5% apmērā 2009. un 2010.gadā. Savukārt 2011.gadā tas būs zem 3%.EK secina, ka budžeta stāvoklis Īrijā, Spānijā, Francijā un Latvijā ir krasi pasliktinājies 2008.gadā un turpina pasliktināties šogad. Spānijā un Francijā šī tendence daļēji atspoguļo būtiskas ekonomikas stimulu paketes, arī Īrija un Malta veikušas vairākus pasākumus ekonomikas atbalstam, "kas ir daļa no plašākiem konsolidācijas centieniem, kuri šķiet adekvāti". Grieķija nav pieņēmusi fiskālo stimulu pasākumus, kas EK vērtējumā ir pareiza rīcība, ņemot vērā aizvien tās pozitīvo izaugsmi, augsto parādu un lielo ekonomisko nestabilitāti.Arī Latvija atturējās pieņemt īstermiņa fiskālo stimulu pasākumus, jo vajadzēja līdzsvarot ekonomiku un atjaunot investoru uzticību.Pie šādiem secinājumiem EK nonākusi, pārbaudot minēto valstu stabilitātes un konverģences programmas jeb dalībvalstu iesniegtās makroekonomiskās un budžeta prognozes, kas jāiesniedz katru gadu.ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja norāda, ka vajadzības gadījumā tika ņemti vērā ārkārtas apstākļi. Pārējos gadījumos EK pilnībā izmantošot pieļaujamo elastīgumu, nākamajās nedēļās apsverot turpmākus pasākumus. Pēc EK pārstāvniecības Latvijā skaidrotā, savs vārds par to, vai nepieciešama tālāka rīcība pret šīm valstīm, sakāms arī Eiropas finanšu un ekonomikas jautājumu ministriem, kas pulcēsies 10.martā.Komisārs komentē, ka straujas globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā ES valsts finanses ir grūtībās. Krīze radīja kritumu nodokļu ieņēmumos un palielināja izdevumus, situācija valsts finanšu jomā turpināja pasliktināties, jo daudzas dalībvalstis pieņēma fiskālos pasākumus, lai šogad palielinātu pieprasījumu un radītu darbavietas, kā ieteikusi EK un Eiropas Padome ekonomikas atveseļošanas plānā.EK norāda, ka Latvija pēc vairāku gadu ekonomiskās izaugsmes, kas pārsniedza potenciālu, pašreiz piedzīvo nopietnu ekonomisko lejupslīdi. Pēkšņā kreditēšanas un nekustamā īpašuma cenu uzplaukuma krahu Latvijā palielināja globālā finanšu krīze, tādējādi ierobežojot kredītu pieejamību un kreditēšanas nosacījumus un pastiprinot iekšzemes pieprasījuma kritumu. EK nākusi klajā ar vairākiem aicinājumiem Latvijai. Tai skaitā Latvija tiek aicināta līdz 2009.gada martam iesniegt parlamentā sīki izstrādātus papildu grozījumus šī gada budžetā un vajadzības gadījumā veikt turpmākus pasākumus, lai budžeta deficīts nepārsniegtu plānoto apmēru un lai turpinātu fiskālo konsolidāciju.Tāpat, pēc EK domām, Latvijai vajadzētu stingrāk īstenot valsts sektora nominālo algu samazinājumu, lai sekmētu algu līmeņa saskaņošanu ar produktivitāti visos ekonomikas sektoros, tādējādi palielinot izmaksu konkurētspēju.Latvija tiek aicināta arī stiprināt fiskālo pārvaldību un pārredzamību, uzlabojot vidēja termiņa budžeta shēmu un kontroli pār izdevumiem, un uzlabot finanšu tirgu pārvaldību, kā arī stiprināt ekonomikas piedāvājuma pusi ar plaša mēroga strukturālajām reformām un efektīvi izmantot pieejamos ES struktūrfondus.
(papildināts no 3.rindkopas)