Viņaprāt, alternatīva ir atcelt samazinātās PVN likmes, ieviešot kompensējošus mehānismus trūcīgajiem, vēl straujāk celt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kā arī ar papildu nodokli aplikt lielākas pensijas, piemēram, no 180 latiem.
Jau ziņots, ka esot nemierā ar valdības ieceri nākamgad paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi līdz 22%, kā arī celt sociālo nodokli līdz 35,09%, LTRK izstrādājusi savus priekšlikumus, kā samazināt izdevumus.
LTRK piedāvājusi mazināt tēriņus par aptuveni septiņiem miljoniem latu, centralizējot valsts pārvaldi, piemēram, apvienojot valsts reģistrus u.c.
8,5 miljonus latu rosināts taupīt uz neatkarīgo iestāžu rēķina, mazinot to budžetus par 10%. 6,5 miljonus latu piedāvāts gūt, plašāk īstenojot funkciju auditā ieteikto. Uz izglītības rēķina LTRK ieskatā var ietaupīt vairāk nekā 30 miljonus latu, no tiem – 20 miljonus latu vispārējā izglītībā, optimizējot skolu tīklu un mazinot skolotāju darba samaksu. Savukārt vairāk nekā 50 miljonus latu mudināts ietaupīt, samazinot bezdarbnieka pabalsta maksāšanas laiku no 9 līdz 6 mēnešiem, ģimenes valsts pabalstu maksājot vien trūcīgajiem u.c.
Ekonomists V. Dombrovskis sacīja, ka pilnībā atbalsta ideju nelielo ģimenes valsts pabalstu novirzīt vien trūcīgajām ģimenēm ar bērniem. “Uzskatu, ja reiz maksā šādu atbalstu, tad tikai trūcīgajiem. Man ir divi bērni. Protams, paldies, par šo naudu, bet man no tās ir ne silts, ne auksts. Tas pats ir, piemēram, ar Šķēli, kuram arī ir bērni un kāda jēga viņam ir maksāt šo pabalstu,” vaicāja ekonomists.
Savukārt priekšlikumu taupīt uz skolotāju algu rēķina V. Dombrovskis neatbalsta, jo šāda, viņaprāt, mehāniska skolotāju algu griešana nedos labu efektu. “Protams, var runāt, ka skolu un skolotāju ir par daudz, ņemot vērā demogrāfisko situāciju valstī,” atzina ekonomists, piebilstot, ka reformas ir vajadzīgas, bet algas gan nevajadzētu aiztikt, jo tas var atspēlēties uz pedagogu darba kvalitāti: “Cilvēka dzīvē daudz kas ir atkarīgs no tā, kas viņā ir ielikts, kad viņš vēl ir bērns.”
Ekonomists atzina, ka neatbalsta pašreizējo augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, tomēr nepiekrīt arī LTRK priekšlikumam mehāniski samazināt valsts budžeta vietu skaitu. “Finansējumu nepieciešams novirzīt mērķtiecīgāk, prioritāri likt uzsvaru uz to, lai nauda tiktu trūcīgajiem un talantīgākajiem studentiem, kam šis finansējums tiešām ir nepieciešams,” uzskata V. Dombrovskis. Viņaprāt, reforma augstākajā izglītībā ir nepieciešama, tomēr tai jābūt izsvērtai, un mehāniska finansējuma griešana nav atbalstāma, teica ekonomists.
Arī ideja par bezdarbnieka pabalsta maksāšanas termiņa īsināšanu nav viennozīmīgi vērtējama. V. Dombrovskis piekrīt uzņēmēju versijai, ka tas piespiestu bez darba palikušos ātrāk sameklēt jaunu darbavietu. Tomēr šādai pieejai būtu arī liels mīnuss. Proti, laiks jauna un piemērota darba atrašanai būtu salīdzinoši īsāks un cilvēks materiālu apsvērumu dēļ varētu piekrist strādāt ne tajā specialitātē, kur viņa cilvēkkapitālu varētu izmantot pilnvērtīgi un sabiedrība kopumā no tā gūt iespējami vairāk, teica ekonomists.
Pārējos LTRK priekšlikumus, piemēram, par valsts pārvaldes centralizāciju, ekonomists atturējās vērtēt, jo, lai to darītu, jābūt priekšstatam par valsts pārvaldē notiekošo. V. Dombrovskis gan uzskata: tā kā līdz nākamajam gadam ir atlicis nepilns mēnesis, kaut kādas strukturālas reformas uz nākamo gadu veikt ir novēloti. Lai sagatavotu pārdomātas un kvalitatīvas reformas, viņaprāt, nepieciešams vismaz gads.
Līdz ar to 2011. gada budžeta konsolidāciju atliks vien lielā mērā veikt uz nodokļu rēķina, atzīst V. Dombrovskis, piekrītot uzņēmējiem, ka nākamā gada budžetu nevajadzētu konsolidēt, ceļot PVN pamatlikmi un sociālo nodokli: “Manas alternatīvas ir atcelt samazinātās PVN likmes, ieviešot kompensējošus mehānismus trūcīgajiem. Vēl var straujāk pacelt nekustamā īpašuma nodokli, kā arī ar papildu nodokli aplikt lielākas pensijas, piemēram, no 180 latiem. Ir jāsaprot, ka valsts savā attīstībā šobrīd atrodas 2006.gada līmenī un nevar atļauties maksāt pensijas 2008.gada līmenī, piebilda ekonomists.
Nordea bankas ekonomists Andris Strazds kopumā atbalsta LTRK priekšlikumus un piekrīt, ka Finanšu ministrijas pašlaik piedāvātajā variantā pārāk liels uzsvars ir likts uz nodokļu paaugstināšanu.
“Pēc būtības līdzīgu viedokli publiskoja arī Stratēģiskās analīzes komisija, norādot arī, ka jāturpina reformas tādās izdevumietilpīgās nozarēs kā izglītība un veselības aprūpe. LTRK, manuprāt, gan izveicīgi noklusē to, ka budžeta konsolidāciju noteiktajā vai vēl lielākā apjomā ir politiski un arī praktiski neiespējami veikt tikai uz izdevumu samazināšanas rēķina. Manuprāt, korekti norādot uz kļūdainām piedāvātajām izmaiņām nodokļu politikā, viņi nepiedāvā dzīvotspējīgu alternatīvu,” norāda A.Strazds.
Arī Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts piekrīt, ka daudzi LTRK priekšlikumi ir atbalstāmi, jo tie aicina uz patiesām strukturālām reformām un valsts funkciju efektīvāku veikšanu: “Piemēram, uzskatāmi pierādīta ir izglītības sistēmas neefektivitāte – laikā, kad skolēnu un studentu skaits strauji sarūk, uzturēt tukšas mācību iestādes, līdz ar to arī finansējumu, ir nelietderīgi,. Turklāt vidējā termiņā būtu lietderīgāk izmantot ES struktūrfondus, tos netērējot tukšu telpu labiekārtošanai”.
Tomēr daži priekšlikumi, kas skar sociālo sfēru, pēc D.Stikuta domām, ir diskutējami. Piemēram, ierobežot bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiku līdz 6 mēnešiem pašlaik ir nelietderīgi, jo bieži jau tā šis nelielais pabalsts ir vienīgais iztikas avots. Vai darba devēji varēs piedāvāt attiecīgu daudzumu darbavietu, ir neskaidrs. Tāpat slimības pabalsta apmēra samazināšana drīzāk veicinās to, ka darbinieki nāks uz darbu slimi, apdraudot pārējo veselību un būtiski mazinot darba produktivitāti.
Tā kā IIN neapliekamā minimuma par apgādājamo personu ietekme uz mājsaimniecību budžetu ir minimāla, īpaši algām zem 500 latiem, ģimenes valsts pabalsts nebūtu aprobežojams ar trūcīgā statusu, bet tas būtu nozīmīgi jāpalielina, kas kompensētu dažādu nodokļu palielinājumu, neparedzot nodokļos nekādas atlaides, t.sk. atceļot samazinātās PVN likmes. Tas samazinātu nodokļu iekasēšanas izmaksas, bet ģimene pati varētu izlemt, kur tērēt, piem., vai pirkt lielāku automašīnu vai braukt ar sabiedrisko transportu, uzskata D.Stikuts.
Jau ziņots, pirmdien valdības ārkārtas sēdē apstiprināto 2011.gada budžeta likumprojektu Saeimā pirmajā lasījumā iecerēts skatīt šonedēļ. LTRK un arī Latvijas Darba devēju konfederācija savus priekšlikumus korekcijām budžeta likumprojektā iesniegs starp pirmo un otro lasījumu.
(papildināta ar A.Strazda un D.Stikuta viedokļiem)