Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

papildināta - Eksperti apšauba valsts pārvaldes reformas mērķi

Strukturālā reforma ir nepieciešama, tomēr Diena.lv aptaujātie eksperti pēc otrdien valdības lemtā par kardinālu valsts aģentūru un darbinieku skaita samazināšanu ir bažīgi par reformas mērķi - vai tas ir padarīt efektīvāku darbu pārvaldē, vai vienkārši samazināt pārvaldē strādājošo skaitu.Jau ziņots, ka otrdien valdība, lai vēl samazinātu valsts pārvaldē strādājošo skaitu, lēma līdz šā gada 1.

septembrim uz pusi samazināt valsts aģentūru skaitu. Valdību veidojošās koalīcijas partijas lems arī par iespējamu ministriju apvienošanu. Tiesa gan, premjera Valda Dombrovska (_JL_) preses sekretāre Līga Krapāne patlaban nevarot nosaukt konkrētus variantus ministriju apvienošanai, jo ministriju apvienošana esot valdības koalīcijas jautājums. «Tiklīdz koalīcija par to vēlēsies runāt, tad arī runās, pagaidām plānā par to runāt tuvākajās koalīcijas padomes sēdēs nav,» teica L.Krapāne.Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende skaidro, ka strukturālās reformas nenozīmē, ka jāreformē struktūra. Viņasprāt, strukturālās reformas nozīmē, ka valstij ir plāns, uz kurieni tā dodas. Savukārt budžets un valsts pārvalde ir līdzeklis, lai šo gājienu atvieglotu. «Šis nav tikai jautājums, par cik procentiem samazināt aģentūru skaitu, jo pēc būtības, izmainot rīcību, var gadīties, ka aģentūras jāsamazina par pusi, par trešdaļu vai pat visas. Tas izriet no mērķa, uz kurieni mēs dodamies un kā lietojam valsts pārvaldi,» teic Ž.Jaunzeme-Grende. Viņa arī norāda, ka reforma jāveic ne tikai, samazinot pa vertikāli, bet arī pa horizontāli, jo, mainot rīcību, daudzas lietas varētu apvienot.Par valsts aģentūru likvidēšanas un apvienošanas gaitu nobažījies arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. «Visa šī aģentūru apvienošana izskatās pēc kārtējā publicitātes gājiena, jo reāli ieguvumi no tā visdrīzāk nebūs,» skeptisks ir P.Krīgers. Viņaprāt, vadoties pēc tā, kā tika likvidēta Bērnu un ģimenes lietu ministrija, kad cilvēki tika «sabīdīti» pa citām ministrijām un faktiski neviens darbu nezaudēja, esot skaidrs, ka valsts nekādus finansiālus ieguvumus no tā negūs, izņemot ietaupījumu uz kancelejas piederumu rēķina. «Ar aģentūrām būs tieši tas pats, kas ar Jaunajiem Trīs brāļiem. Izkārtnīti noņēma, bet cilvēkus pārcēla uz ministriju, izveidojot atsevišķu departamentu, kurā viņiem visiem atkal draudzīgi sēdēt,» - tā P.Krīgers. Viņaprāt, reforma ir nepieciešana, bet, lai tā būtu ar pievienoto vērtību, vadības grupā nepieciešams runāt tieši par reformu procesu.Arī sabiedriskās politikas centra Providus vadītāja Vita Tērauda norāda, ka joprojām ir visas iespējas samazināt valsts pārvaldi, bet jautājums ir, no kādām funkcijām un no kādiem pasākumiem valsts atsakās, respektīvi, ko valsts samazinājuma dēļ vairs nedarīs. Viņasprāt, reformējot sistēmu, svarīgi nepazaudēt būtiskas funkcijas, ko veic aģentūras. «Es pieņemu, ka valsts vairs neuzskatīs par savu funkciju veselības veicināšanu, viņi rūpēsies tikai par medicīnisko palīdzību, bet nevis par veselīgu dzīvesveidu,» V.Tērauda komentē lēmumu likvidēt Sabiedrības veselības aģentūru.Tāpat V.Tērauda noraida arī ekonomikas ministra Arta Kampara (_JL_) kritiku par Valsts kancelejas lietderību. Viņasprāt, uzticēt Valsts kancelejas funkcijas premjera birojam nebūtu pareizs solis, jo valstij ir vajadzīga patstāvīgi vieta, kas par valsts politiku spēj domāt neministriju griezumā.Runājot par ministriju apvienošanu, V.Tērauda ir pārliecināta, ka jāvērtē tās nākotnes funkcijas, ko apvienotās ministrijas veiks un ko no iepriekšējā vairs nedarīs. Viņasprāt, zem vienas lielas administratīvās cepures var sabāzt pilnīgi jebko, tāpēc jāparedz, vai nākotnes veidojums spēs funkcionēt. Pēc V.Tēraudas teiktā, var runāt par Izglītības un Kultūras, Veselības un Labklājības ministriju apvienojumu, kā arī par to, vai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ir jābūt atsevišķai institūcijai. Arī P.Krīgers teic, ka jau iepriekš izskanējuši labi varianti, kā apvienot pašreizējās ministrijas, tāpēc esošie piedāvājumi jāanalizē un jāizvēlas labākie. Savukārt Ž.Jaunzeme-Grende pārliecināta, ka svarīgs nav ministriju skaits, bet gan loģiskas sistēmas veidošana, kas palīdzētu sasniegt valsts izvirzītos mērķus.

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien pēc sarunas ar premjeru sarunā ar žurnālistiem par strukturālajām reformām sacīja, ka krīzes situācija prasa arī atbilstošu rīcību. “Jo radikālāka būtu šī rīcība, jo labāks būtu arī efekts. Mēs ilgu laiku veltījām tieši pārrunām par to, kā veicas ar strukturālām reformām. Ir daudz labas lietas iesāktas, bet ir svarīgi būt pietiekami drosmīgam un radikālam šajās reformās. Jo tikai struktūras izmaiņas pēc būtības un nevis tā – lielāka, mazāka - , novedīs pie tā, ka valsts ietaupīs un iedzīvotājs savukārt jutīs valsts atbalstu,” sacīja prezidents.

(Papildināta ar prezidenta Valda Zatlera viedokli pēdējā rindkopā) 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

LASI VĒL

Vairāk par reformu

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas