Prominentie politiķi un zinātnieki uzskata, ka būtiskākie ieguldījumi Latvijas ilgtermiņa attīstības nodrošināšanai ir jāveic izglītības un zinātnes sektoros, garantējot izglītotas, zinošas, radošas un inovatīvas sabiedrības veidošanos. «Tas ir principiāls nosacījums zināšanu sabiedrības un ekonomikas izveidei. Tikai jaunu zināšanu pastāvīga radīšana un lietpratīga pielietošana tautsaimniecībā un sabiedrībā kopumā nodrošinās Latvijas stratēģisko mērķu sasniegšanu,» teikts vēstulē Valdim Dombrovskim (_JL_). Viņi arī domā, ka patlaban nepareizi būtu koncentrēties tikai uz valsts budžeta izdevumu samazināšanu. Daudz svarīgāk ir veidot veiksmīgu pamatu ilgtermiņa ekonomiskai izaugsmei un Latvijas iedzīvotāju labklājībai. Zinātnieki norāda, ka «gadiem ilgi varam lepoties ar lielāko studentu skaitu Eiropā (un otru lielāko pasaulē)», tomēr skaitliskie rezultāti zinātnē nav pārliecinoši, vērojama nošķirtība no starptautiskām attīstības tendencēm un Latvijas tautsaimniecības problēmām, atklājas finansēšanas sistēmas trūkumi un redzamas disproporcijas studentu skaitā (gan pa nozarēm, gan studiju līmeņiem). Latvijā ir 60 augstākās izglītības institūcijas un 128 Zinātnisko institūciju reģistrā iekļautas valsts zinātniskas institūcijas, bet ir zemākais starptautiski recenzētu publikāciju un reģistrēto patentu skaits Baltijas valstu vidū, teikts vēstulē.Norādot, ka «pašreizējās Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmas kapacitāte ir nepietiekama, lai šos mērķus sasniegtu,» vēstules rakstītāji aicina V.Dombrovski nekavējoties spert soļus, lai to risinātu.
Reaģējot uz šo aicinājumu, paziņojumu trešdien pēcpusdienā izplatījis ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), norādot, ka valdībai tajā būtu nopietni jāieklausās. Viņš norāda, ka aicinājums īstenot strukturālas reformas augstākajā izglītībā un zinātnē sasaucas ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajā ekonomikas atveseļošanas plānā piedāvātajiem pasākumiem izglītības sistēmas reformēšanai. Pēc ministra domām, valdībai "nekavējoties, kā vienotai komandai, jāķeras pie strukturālo reformu īstenošanas augstākajā izglītībā un zinātnē."
"Mūsu nākotne ir cilvēku zināšanās un uzņēmēju idejās," saka A.Kampars. Viņš norāda, ka jau ilgāku laiku ir skaidri redzama akūta nepieciešamība īstenot radikālas reformas augstākajā izglītībā un zinātnē, lai, konsolidējot visus pieejamos resursus, Latvijas gaišākie prāti varētu gūt daudz straujākus un taustāmus panākumus zinātniskajos pētījumos, inovācijās un to komerciālā pielietojumā. Arī pats ministrs esot gatavs aktīvi iesaistīties šo strukturālo reformu īstenošanā, jo tas ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem Latvijas tautsaimniecības pārkārtošanai uz tādiem pamatnoteikumiem, uz kādiem bāzējas ilgtermiņā veiksmīgas brīvā tirgus ekonomikas – konkurētspēju, inovācijām un sociālo atbildību, norādīts ministra paziņojumā.
Atklātajā vēstulē uzrunāto jautājumu dēļ Valsts prezidents Valdis Zatlers 15.septembrī sasauc Ministru kabineta ārkārtas sēdi, kurā būs jautājums par izglītību. Kā šodien preses konferencē teica valsts galva, prezidents grib noskaidrot, kādas strukturālās izmaiņas tiek plānotas un nepieciešams plānot gan augstākajā izglītībā, gan arī pamatizglītībā.
«Manuprāt, ir skaidri jāzina, kuras ir prioritārās izglītības sfēras, kurās mēs vairāk ieguldīsim līdzekļus, nevis mazāk, jo tās ir svarīgas mūsu valsts attīstībai un tautsaimniecībai. Un jābūt skaidram, kuras nav prioritāras un kurās varam rīkoties taupīgāk. Tāpat jārunā par to, cik racionāla ir augstāko mācību iestāžu struktūra un kā tā būtu strukturējama, lai no tā iegūtu students – Latvijas pilsonis,» teica V.Zatlers.
(pievienotas pēdējās divas rindkopas)