Jaunās stratēģijas ietvaros Parex cer kļūt atvērtāka klientiem, lai atgūtu arī tos, kuri rudenī saistībā ar bankas finansiālajām problēmām pārvietoja savus finanšu līdzekļus. ""Mēs noteikti jaunās stratēģijas ietvaros izvērtēsim arī zīmola
stratēģiju, un es neizslēdzu iespēju, ka mēs varetu mainīt nosaukumu.
Mums svarīgākais ir nodrošināt to, ka mēs mainām to, kā mēs strādājam -
ka mēs esam atvērtāki klientiem," teica Melngailis. Šobrīd gan bankai ir ierobežojumi uz finanšu operācijām, tāpat tai nav tiesību izsniegt kredītus. "Ir vairākas darbības nākamo mēnešu laikā, uz kuru pamata varēsim
konkrētāk spriest, kurā brīdī [ierobežojumi tiks atcelti]. Es tiešām ceru,
ka šovasar atsāksim pilnvērtīgu kreditēšanu, jautājums - kurā mēnesī,"
norādīja N. Melngailis. Ierobežojumus var atcelt Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ar to arī banka regulāri veicot pārrunas, lai pakāpeniski vai pilnībā tiktu atcelti kreditēšanas ierobežojumi Parex.
Parakstot divus ieguldījumu līgumus, ERAB valsts pērn novembrī
izglābtās Parex kapitālā kopumā ieguldīs 73 miljonus latu. Iegādājoties
25% akciju, ERAB bankā ieguldīs 57,5 miljonus latu, savukārt vēl 15,5
miljonus latu (22 miljoni eiro) tā investēs Parex subordinētajā
kapitālā, kuru tā ar laiku vai nu varēs pārvērst akcijās, vai arī atgūt
kā aizdevumu.
Tiesa, piedaloties Parex kapitālā, ERAB ne ar ko neriskēs, jo valdība
piekritusi tās nosacījumam pilnībā galvot ERAB ieguldījumu. Proti,
atbilstoši otrdien valdības apstiprinātajam lēmumam, valsts ar uzviju
garantēs visu ERAB ieguldījumu Parex kapitālā. Valdības galvojums, kuru
valdība izsniegs Parex valsts akciju īpašniecei Privatizācijas
aģentūrai (PA), veidos 89 miljonus latu. PA to turēs par labu ERAB —
šis galvojums būs ERAB drošības spilvens, ja nu gadījumā ar Parex
notiek sliktākais. ERAB būs viena vieta padomē. ERAB solījusi, ka tā
Parex piesaistīs kredītlīniju, lai banka atgrieztos kreditēšanas tirgū.
ERAB līgumu nosacījumi trešdien vēl nebija publiski pieejami. Taču, kā
liecina informācija, kas ir Dienas rīcībā, līdzīgi kā citos gadījumos,
kad ERAB piedalījusies banku glābšanā Latvijā (Unibanka, Rīgas
komercbanka), arī šoreiz ieguldījuma līgumam ir stingri nosacījumi.
Būtiskākais no tiem paredz ERAB veto tiesības potenciālajam bankas
pārdošanas darījumam. Proti, valsts nevar pārdot sev piederošās Parex
akcijas bez ERAB piekrišanas. Līdz ar līgumu ERAB ieguvusi veto
tiesības arī uz citiem ar bankas darbību saistītiem būtiskiem lēmumiem
— bez saskaņošanas ar ERAB valsts kā bankas vairākuma akcionārs
nedrīkst pieņemt būtiskus lēmumus par bankas aktīvu pārdošanu,
pirkšanu, finanšu resursu piesaisti, izmaiņām valdē. Veto tiesības uz
bankas pārdošanu ERAB dotas, lai tā nodrošinātos, ka valstij piederošās
Parex akcijas nenopērk kāds investors, kuru ERAB nevēlētos redzēt,
piemēram, ietekmīgas Krievijas izcelsmes bankas. ERAB līdzšinējā
pieredze, piedaloties Latvijas banku glābšanā un ienākot to kapitālā ar
līdzīgiem veto nosacījumiem, ir bijusi pozitīva. Unibanku pārdeva
zviedru SEB, savukārt Rīgas komercbanka pēc pārdēvēšanas par Pirmo
banku nonāca vācu un norvēģu DNB Nord īpašumā. Līgumā ar ERAB nav
fiksēti konkrēti termiņi, kādos Parex banku var vai nevar pārdot. ERAB
dotas arī tiesības meklēt bankai pircēju un piedalīties pārdošanas
procesā.
Kļūstot par 25% Parex īpašnieci, ERAB iegūst arī tiesības piedalīties
bankas tālākās darbības stratēģijas izstrādē, kas būs pamats, lai
Finanšu un kapitāla tirgus komisija lemtu par tai noteikto ierobežojumu
atcelšanu. Gaidāms, ka, izstrādājot jauno stratēģiju, tiks apspriesta
bankas nosaukuma maiņa.
Valsts PA personā bankas kapitālā ieguldījusi 227 miljonus latu, taču
kopumā tieši un netieši bankas glābšana valstij prasījusi aptuveni
miljardu latu. Pēc ERAB ienākšanas valstij piederēs ap 70,8% Parex
akciju, mazajiem īpašniekiem — nepilni 4,2%.
(papildināta 1. rindkopa un ar 2. rindkopu)