Skaidrs, ka samazināt budžeta deficītu, tikai samazinot izdevumus, neizdosies. Diez vai būs iespējams izvairīties no atsevišķu nodokļu palielinājuma un izmaiņām, tomēr izvēlei - kādus nodokļus skart - jābūt ļoti izsvērtai, uzsver O. Ertuganova.
"Dienas kārtībā, pirmkārt, jābūt
nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumam, neapšaubāmi apvienojot to ar
kadastrālo vērtību pārskatīšanu. Jāapsver arī samazināto PVN likmju
vismaz daļēja atcelšana. Pēc būtības, piemērojot samazināto PVN likmi,
valsts padara šo nozari par prioritāru. Uzreiz rodas jautājums, vai
tiešām ir pamats runāt par ekonomisko un sabiedrības labumu, atbalstot
tūrismu un, piemēram, ārvalstu autoru bestselleru publicēšanu, ja
paralēli tiek apspriests pabalstu un pensiju samazināšanas jautājums.
Savukārt, kopējās PVN likmes pieaugums vājās lielākas daļās iedzīvotāju
pirktspēja apstākļos, kā arī pastāvot asai ēnu ekonomikas problēmai,
tiešam jābūt kā vienam no pēdējiem mehānismiem, ko iedarbināt, veicot
fiskālo konsolidāciju. Jebkurā gadījumā, paralēli kopējā nodokļu sloga
pieaugumam ir vitāli nepieciešams ieviest atvieglojumus
maznodrošinātajiem," akcentē O. Ertuganova.
Pēc O. Ertuganovs
domām, budžeta deficīta samazinājums pēc iespējas būtu jābalsta uz
izdevumu daļas samazinājumu. Lieli resursi varētu atbrīvoties, beidzot
sakārtojot valsts pārvaldes sistēmu, veselības un izglītības jomas.
Jāpanāk, lai reformas tiešām būtu strukturālās, nevis kosmētiskas.
Citādi visas sāpīgas izmaiņas paliks kā vienreizēji mēri, kas dos tikai
īslaicīgu efektu.
PVN palielināšana līdz 22% nemazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru, un efekts drīzāk būs
pretējs. Lielāka PVN likme rada lielāku kārdinājumu iesaistīties PVN
shēmās, zaudētāji būs godīgie uzņēmēji, kuri maksā nodokļus
valstij, skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK)
Politikas nodaļas vadītājs Jānis Butkevičs.
LTRK jau paudusi nostāju,
ka vienai no jaunās valdības prioritātēm jābūt cīņai pret ēnu ekonomiku
Latvijā, jāīsteno efektīvi pasākumi "pelēkās" ekonomikas
transformācijai "baltajā" jeb legālajā, skaidro J. Butkevičs.
Valsts negūst miljonus latu ienākumu no PVN tikai tādēļ,
ka esošā PVN nomaksas kārtība ir neefektīva un pieļauj izvairīšanos no
nodokļa nomaksas, uzsver J.Butkevičs. "LTRK iesaka vienkārši
administrējamu un efektīvu "indi" PVN shēmām - reverso PVN maksāšanas
kārtību, ko nekavējoties ir jāievieš tādās nozarēs kā būvniecība un
konsultāciju pakalpojumi. Reversās PVN nomaksas piemērošana ēnu
ekonomikas riskam pakļautajās nozarēs dos būtisku ieguvumu valsts
budžetā un, cerams, noņems jautājumu par PVN likmes palielināšanu no
valdības dienas kārtības," norāda LTRK Politikas nodaļas vadītājs.
"Raugoties no tirgotāju pozīcijām, PVN paaugstināšana, visdrīzāk, atstātu negatīvu iespaidu ne tikai uz iedzīvotāju pirktspēju, bet arī uzņēmējdarbību. No vienas puses, ja valdība izskata šādu iespēju, tad, visticamāk, nav atlicis daudz manevra iespēju, ar kurām varētu palielināt valsts budžeta ieņēmumus. Taču, no otras puses, PVN ir viens no jūtīgākajiem instrumentiem, un tā paaugstināšana veicinātu inflāciju, kas sāpīgi ietekmētu ikvienu Latvijas iedzīvotāju, īpaši sabiedrības trūcīgāko daļu," norāda Maxima Latvija Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Orlova.
Jebkurš nodokļu palielinājums ietekmē ne tikai tirgotājus, bet arī piegādātājus, ražotājus, izplatītājus un pircējus, skaidro Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. "Ļoti ceram, ka jaunā valdība PVN likmi nepaaugstinās, jo tas vēl vairāk negatīvi ietekmētu jau tā zemo iedzīvotāju pirktspēju. Tieši otrādi, Rimi atbalsta nodokļu sloga samazināšanu un samazinātās PVN likmes piemērošanu pirmās nepieciešamības produktiem, tādiem kā maize, piens u.c.,"akcentē V. Turlais.
"Nedomāju, ka deja vienkārši paaugstināt PVN dos gaidāmo rezultātu, proti, palielināsies ieņēmumi valsts budžetā," skaidro Lienīte Caune, Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas valdes priekšsēdētāja, akcentējot, ka šajā gadījumā vairāk cietīs gala patērētāji, kuriem būs jāmaksā vairāk par precēm un pakalpojumiem. Turklāt PVN palielināšana palielinās risku, ka uzņēmumi pievērsīsies "shēmošanai”, lai izvairītos no nodokļa maksāšanas.
Viņasprāt, viens no risinājumiem, lai panāktu, ka PVN tiek maksāts, ir reversā PVN maksāšanas kārtības ieviešana iekšzemes darījumiem. Šobrīd to ir paredzēts piemērot tikai būvniecībā, bet to noteikti varētu ieviest arī pakalpojumiem, kuri nav viegli pierādāmi vai izmērāmi, piemēram, mārketings, konsultācijas u.tml.
Taču attiecībā uz to, kur rast naudu budžeta konsolidācijai, L. Caune uzsver, "viens no variantiem ir pēc iespējas ātrāk ieviest nodokļu amnestiju, kas būtu attiecināma uz visiem nodokļu parādiem, kuri radušies pirms nodokļu amnestijas sākšanas datuma. Domāju, ka amnestiju varētu ieviest jau no 1. janvāra. Tas, manuprāt, veicinātu papildu līdzekļu ieplūšanu valsts budžetā, jo daudzi uzņēmumi noteikti izvēlētos nokārtot pamatsummas parādu, lai nebūtu jāmaksā nokavējuma un soda naudas, kas šobrīd izveidojušās. Ja izdotos iekasēt kaut daļu no milzīgā parāda, kas šobrīd ir aptuveni 670 000 000 latu, tas jau dotu zināmu atspaidu budžetam."
SIA Palink Operatīvās darbības direktore Dace Zundure uzsver, ka pēdējo gadu pieredze apliecinājusi, ka jebkurš PVN palielinājums nozīmē cenu pieaugumu un patēriņa kritumu. "Tāpēc šādu risinājumu neatbalstām. PVN palielināšana līdz 22% vai 23% būs papildu slogs patērētājiem, jo samazina jau tā zemo iedzīvotāju pirktspēju," skaidro D. Zundure. SIA Palink mazumtirdzniecības jomā Latvijā darbojas ar diviem veikalu zīmoliem – IKI un Cento.
Viņasprāt, līdz ar to gaidāms jauns tirdzniecības apjomu un apgrozījuma kritums, kas var negatīvi ietekmēt ekonomisko situāciju valstī kopumā. Valstij ir būtiski izskaidrot sabiedrībai PVN palielināšanas nepieciešamību un tās radītās sekas, nevis vienkārši pacelt nodokli, tādējādi radot iedzīvotājos neizpratni un sašutumu par pēkšņo cenu palielināšanos.
(papildināta no 9 līdz 14. rindkopai)