Jau ziņots, ka J.Vingris uzsācis filmēt īsfilmu ar šādu sižetu:
''Latvijā pie varas ir nonācis vīrs ar šņukuru, kurš dēvē sevi par
Dr.Šņukuru. Viņš ir aizliedzis filmēt filmas, sagūstījis visus labos
filmu tēlus, daļu iznīcinājis, daļu tur ieslodzījumā. Vienīgā cerība
latviešu kinematogrāfa atdzimšanai ir uz Lāčplēša augšāmcelšanos no
Daugavas, kurā viņš krita cīnoties ar Melno bruņinieku.'' Pēc tam, kad
NKC nepiešķīra viņam prasīto papildu finansējumu filmas pabeigšanai,
J.Vingris pauda bažas, ka iemesls ir politiskā cenzūra.
NKC direktore I.Gailīte-Holmberga pastāstīja, ka 45 tūkstošus latu no automātiskā atbalsta līdzekļiem J.Vingra studija Eho Filma saņēma, jo divas tās producētās filmas - Gata Šmita "Aģents iemīlas" un kopražojums ar Somiju "Saldumiņš" - bija iekļautas starptautisku festivālu programmās. Ar filmas ideju J.Vingris NKC iepazīstināja un tā šķitusi interesanta, taču ekspertu komisija to nevērtēja. Turpmāk gan arī projekti automātiskā atbalsta saņemšanai ies caur ekspertu komisiju, stāsta I.Gailīte-Holmberga.
Kā informē NKC direktore, J.Vingra projekta tāme 2008.gadā, salīdzinot ar 2007.gadu, bija pieaugusi par 62% (kopā Ls 117 834), šī būtiskā tāmes pieauguma iemeslus pat neizskaidrojot. «Papildus finansējums valsts finansējumam starplaikā nebija ticis piesaistīts, kā arī projekta pabeigšanas finanšu plānā netika paredzēts, izņemot 3% pašieguldījumu,» stāsta I.Gailīte-Holmberga. Projektam neesot bijis arī ne ar vienu dokumentu apstiprināta filmas izplatīšanas un realizācijas plāna.
Uz J.Vingra pārmetumu, ka viņš netika uzaicināts uz filmu vērtēšanas pirmo kārtu, bet par noraidījumu informēts tikai vēstulē, I.Gailīte-Holmberga atbildēja, ka režisori tiek aicināti uz otro kārtu. «Šogad pirmajā kārtā bija 49 spēlfilmu projekti. Finansējumu saņēma 18 spēlfilmas, to skaitā 7 īsfilmas un 3 starpvalstu kopražojumi,» stāsta NKC vadītāja. Katrā vērtētāju grupā ir trīs eksperti, turklāt vadītājs ir neatkarīgs - nav no NKC.
Savukārt kultūras ministre Helēna Demakova (TP) norobežojas no šīs lietas un noliedz, ka būtu ietekmējusi lēmuma pieņemšanu NKC. Ministre atzīmē, ka „izteiktie pieņēmumi, ka kāds politiķis varētu ietekmēt filmu nozares konkursu rezultātus, satur visai patvaļīgas norādes uz cenzūru. Un šajā gadījumā tā tiek piedēvēta spēlfilmu ekspertu komisijas priekšsēdētājam Jānim Putniņam, kura vadībā ekspertu komisijas sniedza atzinumu par līdzekļu sadalījumu filmu projektiem". Ministre paziņojumā presei norādījusi Ministru kabineta noteikumus, pēc kuriem tiek dalīti valsts budžeta līdzekļi filmām, un aicinājusi pēc skaidrojumiem vērsties NKC ekspertu komisijās.
Spēlfilmu ekspertu komisijā bez NKC direktores ir arī Atis Amoliņš un Jānis Putniņš, kas visi noliedz iespēju, ka viņus varētu ietekmēt politiķi. A.Amoliņš skaidro, ka naudas ir, cik ir, bet iesniegto projektu ir daudz: «Skaidrs, ka noraidīto filmu autoriem tas ir sāpīgi». Primārais kritērijs esot kvalitāte, kas J.Vingra filmai, salīdzinot ar citām filmām, nebija pietiekami augsta, norāda A.Amoliņš. «Lai viņš pilnveido projektu un, iespējams, ka finansējumu dabūs,» aicina komisijas pārstāvis.
Režisors J.Putniņš arī uzsvēra, ka jautājums ir ļoti triviāls - runa ir tikai par naudu, ne par vārda brīvību un cenzūru. «Vingris sāka filmu taisīt uz savu roku par piešķirto naudu, bet tagad prasa vēl 57 tūkstošus. Viennozīmīgi mēs nevarējām to dot, jo, nopietni vērtējot, projekts nav tik labs, lai tajā vēl ieguldītu naudu,» skaidro J.Putniņš.
Ne Latvijas, ne Eiropas praksē filmas nekad netiek simtprocentīgi finansētas no valsts puses, Dienai uzsvēra I.Gailīte-Holmberga. «Šajā "Lāčplēša" filmas gadījumā producents vēlas uzvelt savu producenta atbildību NKC,» viņa norāda. Turklāt J.Vingra prasītais īsmetrāžas filmas budžets ir nedaudz lielāks kā Jāņa Norda pilnmetrāžas filmai "Amatieris", bet "Amatierim" NKC piešķīris vien 13 tūkstošus latu.
Savukārt Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis iepriekš aģentūrai LETA pauda viedokli, ka filma grauj valsts tēlu, tāpēc nav atbalstāms, ka tā tiek uzņemta par budžeta līdzekļiem. Dienai politiķis to pamatoja tā, ka neviena valsts nemaksā par to, lai tiktu izsmietas tās galvenās amatpersonas. Vaicāts, kur viņš saredzēja kādu amatpersonu, M.Kučinskis atbildēja: «Nepārprotami šajā filmā parādījās (bijušais premjers Aigars - red.) Kalvītis.»
Arī filmas mākslinieciskā kvalitāte M.Kučinskim pēc TV redzētajiem fragmentiem šķitusi apšaubāma: «Kāda tur māksla - pielikt premjeram šņukuru?» Tomēr TP pārstāvis uzsvēra, ka filmu vērtēšana joprojām būtu jāatstāj ekspertu ziņā, taču šim gadījumam būtu jāliek aizdomāties, ka «ir kaut kādas likumos nerakstītas morāli ētiskas robežas, ko nedrīkst pārkāpt».
«Es, atklāti sakot, pat neiedomājos, ka galvenais varonis ir Kalvītis. Taču, ja Kalvīša kungs vai viņa tuvākais loks vēlas redzēt sevi, tā ir viņu pašu interpretācija,» politiķu reakciju komentē J.Putniņš. Savukārt A.Amoliņš aizrāda, lai «politiķi labāk nodarbojas ar savām lietām un domā, kā tērēt mūsu naudu».
Filmas 'melno' materiālu varat noskatīties šeit!
(papildināta ar 6. rindkopu)