Tā kā vienprātības nebija, padome lēma balsot, kuru no trim scenārijiem virzīt tālāk uz Ministru kabinetu. Balsojums beidzās ar desmit balsīm par vidusceļu jeb otro no ZM piedāvātajiem scenārijiem. Līdz ar to Latvija neatbalsta ĢM kultūraugu audzēšanu, bet atļauj ĢMO saturošas pārtikas un dzīvnieku barības tirgošanu. Par konservatīvāko scenāriju — kategorisku Latvijas nostāju gan pret ĢMO audzēšanu, gan lietošanu pārtikā un dzīvnieku barībā — bija četras balsis, kuras pārstāvēja Vides ministriju. Par balsoja arī ĢMO Uzraudzības padomes loceklis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Pusstundu pirms ĢMO Uzraudzības padomes sēdes pie ZM ēkas notika vides aktīvistu pikets, saukts par Frankenšteina ballīti. To uzraudzīja policisti, kas skaita ziņā tikai mazliet atpalika no piketētājiem. Bruņojušies ar plakātiem un bioloģiski audzētiem redīsiem, vides jautājumu cīnītāji aicināja garāmgājējus un ministrijas darbiniekus piestāt. Tā kā neviens no ĢMO Uzraudzības padomes ar redīsiem necienājās, viens grozs pirms paša sēdes sākuma tika nogādāts arī ēkas 23.stāvā, «lai labi sokās lēmuma pieņemšanā», norādīja vides organizāciju pārstāvji.
Pieņemtais lēmums gan attieksies uz turpmākajām
ražotāju vai tirgotāju vēlmēm laist tirgū ĢMO. Tīri praktiski
trešdienas lēmums par valstisko pozīciju atvieglos starpministriju
darbu, jo iepriekš daudz laika paņēmusi pretēju viedokļu saskaņošana,
piemēram, starp Vides ministriju un ZM.
Ja līdz šim Latvijai nav bijis vienota viedokļa par ģenētiski
modificētiem organismiem (ĢMO), kopš trešdienas valsts no šīs pelēkās
zonas varētu izpeldēt, skaidri definējot, vai turpmāk par Eiropas
līmenī ierosinātiem ĢMO audzēšanas un tirgošanas jautājumiem teiksim jā
vai nē. No vienas puses, tas gan būs visai formāls lēmums, jo Latvijai
ir tikai četras no 345 balsīm Eiropas Padomē, kas pēc ražotāju vai
tirgotāju iniciatīvas lemj par ĢMO. No otras — Latvija ir radījusi
biezu birokrātisko prasību slāni, lai te nākotnē neaudzētu, piemēram,
ģenētiski modificētus kartupeļus un rapsi. Vides aktīvisti gan apgalvo,
ka vajadzīgas vēl stingrākas normas. Patlaban Eiropā atļauts ražot
ģenētiski modificētu kukurūzu, kam Latvija nav klimata ziņā piemērota.
Savukārt Eiropā akceptētos ĢMO tirgot Latvijā drīkst, tos attiecīgi
marķējot.
Trešdien dodoties uz ĢMO Uzraudzības padomi Zemkopības ministrijas (ZM)
paspārnē, tās dalībniekus ar bioloģiskās pārtikas groziņiem sagaidīja
vides aktīvisti, nodēvējot pulcēšanos par Frankenšteina ballīti. Viņu
mērķis ir pierādīt, ka laba svinēšana iespējama arī bez modificētas
pārtikas un vēlreiz norādīt uz nepieciešamību pēc stingras nacionālās
nostājas pret ĢMO. Uzraudzības padomes sēde noslēgs vairāk nekā pusgadu
ilgušo ZM darbu pie jautājuma, kāda tad būs Latvijas kopējā nostāja ĢMO
lietās. "Praktiski gan tas neko nemainīs, nelemsim — audzēt vai
neaudzēt ģenētiski pārveidotu pārtiku, bet gan vienosimies par
valstisku nostāju, jo līdz šim Latvija, līdzīgi kā Lietuva, Igaunija
vai Dānija, ir bijusi pelēkajā zonā, esam mainījuši savu viedokli
atkarībā no tā, kas ir pie varas," Dienai norādīja ZM Biotehnoloģijas
un jaunās pārtikas nodaļas vadītāja Inese Aleksejeva.
ES nostāja ģenētisko rotaļu jautājumos līdz šim bijusi raksturojama kā konservatīva. No visiem kultūraugiem Eiropā ļauts audzēt vien ģenētiski modificētu kukurūzu. Klimata ziņā Latvijai piemērotākas varētu būt bietes vai kartupeļi, taču, visticamāk, nākamās sarunas varētu būt par ĢM rapša kultivēšanas atļauju, pieļauj I.Aleksejeva. Ja Eiropa nobalsotu par, teorētiski tas būtu atļauts arī Latvijā, tomēr stingrie noteikumi paredz lauksaimniekam izpildīt "1001 prasību", saskaņošanas ar kaimiņiem, buferzonas ievērošanu utt., kas praktiski teju izslēdz audzēšanas iespēju, saka I.Aleksejeva. Tikmēr valstiskās pozīcijas formulēšanā vides aktīvistiem krasi pretēju viedokli pārstāv tādas organizācijas kā Latvijas Dzīvnieku barības ražotāju un tirgotāju asociācija. Kamēr vides speciālisti norāda uz nepietiekamiem pētījumiem, kas neļauj prognozēt manipulāciju ilgtermiņa ietekmi, dzīvnieku audzētājus satrauc tas, ka putnu un cūku barība bez ĢM piejaukumiem praktiski vairs nav nopērkama. Ja to aizliegtu tirgot, nebūtu, ar ko barot lopus, uzsver asociācija. ĢMO radīti, lai palielinātu ražīgumu.