Valdības vadītājs uzsvēra, ka esošā koalīcija ir izrādījusi labo gribu, uzrunājot opozīcijā esošo Jauno laiku, kurš uz šo iniciatīvu nav atbildējis. No premjera teiktā varēja saprast, ka ar citām opozīcijas partijām viņš nerunās un ir gatavs turpināt darbu esošās koalīcijas ietvaros.
Jautāts, kā nodrošināt Valsts prezidenta uzdevumu par “jaunām sejām” valdībā, premjers teica, ka koalīcijas partijas gatavo priekšlikumus un par to tiks lemts tuvākajā laikā.
Viņš arī norādīja, ka šobrīd valstī ir smaga situācija, ka lēmumi, kas jāpieņem nav viegli, ļaujot saprast, ka, viņaprāt, tas ir iemesls, kāpēc opozīcijas partijas nav gatavas ienākt paplašinātajā valdībā.
Savukārt satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) trešdien intervijā laikrakstam Neatkarīgā atzinis, ka reālākais partneris valdībai būtu Saskaņas centrs. "Tāpēc, ka viņi nav bijuši pie varas. Protams, arī viņi pirms vēlēšanām labāk jūtas opozīcijā, jo nevar arī uzreiz ienākt valdībā, atvērt valsts kasi un visiem piešķirt līdzekļus. Tiem, kas nāks valdībā, jābūt gataviem martā, vēlākais, aprīlī, grozīt valsts budžetu un vēl kādam naudu ņemt nost. Jautājums, vai opozīcijas partijas vispār grib veidot šādu valdību, kurā būs jāpieņem šie nepopulārie lēmumi, neizskatās arī, ka tās gribētu pēc iespējas ātrāk atlaist Saeimu, kā to prasīja 13. janvārī," izsakās A. Šlesers.
Godmanis stāstīja, ka valdība turpinās darbu pie valsts pārvaldes iestāžu un ministriju skaita samazināšanas. Priekšlikumus par valsts pārvaldes reorganizāciju premjers solīja sagatavot līdz pirmdienai, kad tie būs pieejami arī publiski.
Valdības vadītājs uzsvēra, ka stingri uzstās uz ministriju skaita samazināšanu. Mans pirmais variants ir 10 ministrijas, bet maksimums varbūt plus viena – 11 ministrijas, pieļāva I.Godmanis.
“Politisku lēmumu rezultātā mēs uzaugām [ministriju skaits], bet tagad valsts budžets to vienkārši nevar atļauties.”
Šobrīd skaidri zināms, ka I.Godmanis piedāvās apvienot Labklājības, Bērnu un ģimemes lietu ministriju un Veselības ministrijas, savukārt aizvien diskutējams ir jautājums, vai apvienot Izglītības un Kultūras minstriju, kā arī, vai Reģionālo un pašvaldību lietu ministriju apvienot ar Ekonomikas vai Finanšu ministriju. Pēc viņa teiktā, visticamāk, netiks apvienotas Iekšlietu un Tieslietu ministrijas, kā arī Vides un Zemkopības ministrijas.
Veicot valsts pārvaldes iestāžu - aģentūru, institūciju, SIA, reorganizāciju premjers prognozē, ka varētu ietaupīt maksimums 31 miljonu, bet minimums 23 miljonus latu. Savukārt īstenojot vismaz 15 dažādu valsts aģentūru pārveidošanu par valsts SIA un samazinot tām budžeta dotāciju varētu ieekonomēt aptuveni 9 miljonus latu. Štatu vietu skaits valsts pārvaldes iestādēs pēc reorganizācijas varētu samazināties pēc vairākiem tūkstošiem darba vietu. Reorganizācijas plānu valdības vadītājs gatavojas īstenot pusgada laikā.
(papildināta ar 5. rindkopu)