Visas trīs partijas apvienojušās Vienotība.
Iespējams, pārkāpts Satversmes 100. pants, kas noteic tiesības par vārda brīvību un likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 22. pants par informācijas avota noslēpumu. Kā norāda PS Saeimas frakcijas deputāte, bijusī Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne, tad vārda brīvība ietver arī preses brīvību. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pie informācijas izplatīšanas un uzskatu paušanas veidiem pieder arī plašsaziņas līdzekļi – radio un televīzija. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) vairākkārtīgi uzsvērusi plašsaziņas līdzekļu īpašo „sargsuņa” lomu demokrātiskā sabiedrībā, nodrošinot sabiedrību ar informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem un aktuāliem jautājumiem. Atbilstoši ECT praksei, aizsardzībā ietilpst arī žurnālistu ziņu avota neatklāšana.
Nav pārliecības, ka Valsts policija izvērtējusi, vai žurnālistes dzīvoklī izdarītā kratīšana ir samērīga ar sabiedrības drošības vai sabiedriskās kārtības interešu nodrošināšanu, uzskata PS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile. Saeimas deputāte un bijusī izglītības ministre Ina Druviete teica, ka datiem par atalgojumu nedrīkst būt ierobežotas pieejamības statuss. „Es uzskatu, ka nevienas valsts iestādes neviena darbinieka atalgojumam nedrīkst noteikt ierobežotas pieejamības statusu,” saka I.Druviete.
„Mēs aicinām kolēģi, iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci (JL) šo lietu rūpīgi izmeklēt Iekšlietu ministrijas ietvaros, jo pretējā gadījumā šis notikums var nopietni apdraudēt cilvēka un pilsoņa pamatbrīvības, tiesiskumu un Latvijas starptautisko prestižu,” paziņojuši arī otri Jaunā laika partneri – SCP. A.Pabriks arī citēja Voltēra vārdus, kurš teicis, ka ir gatavs atdot savu dzīvību par to, lai pretējā puse, būtu brīva paust savu viedokli.
Tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Imants Lieģis (PS) norādījis, ka kratīšana žurnālista dzīvoklī nav un nevar būt ikdienišķa lieta tiesiskā, demokrātiskā valstī un tas ir nopietns kriminālprocesuāls līdzeklis, kuram nepieciešami svarīgi argumenti.
Viņš arī piebilst, ka argumentiem ir jābūt tādiem, kuri nepārprotami attaisno personas tiesību aizskārumu un kārtība, kādā ir veicamas šādas darbības, ir stingri regulēta Kriminālprocesa likumā, lai aizsargātu personas tiesības.
«Šoreiz mēs runājam par tādu personu, kuru papildus aizsargā piederība žurnālistu saimei. Žurnālista profesionālā darbība, žurnālista avotu aizsardzība ir Latvijas un starptautisko tiesību ietvarā aizsargātās personas pamattiesības,» saka I.Lieģis.
Jāpiemin, ka Neo jeb Ilmāra Poikāna aizstāvību uzņēmies SCP biedrs Aleksejs Loskutovs.
(papildināta ar I.Lieģa viedokli)