Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +20 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 4. jūlijs
Sandis, Uldis, Ulvis, Sandijs

papildināta - JL un TP Saeimā meklē atbalstu opozīcijā balsojumam ceturtdien

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
KLM
K
ar to latīņu valodu man ir kā ir, bet kopš strādājošiem pensionāriem samazināja gan algas, gan pensijas, ļoti bieži atpūšos Kanāriju salās, tur uzzināju, ka nosaukums cēlies nevis no kakārijputniņa,bet suņa latīniskā , no tā spriežu, ka otrais vārds Jūsu komentārā saistīts ar suņiem vulgāriem....
rex
r
Servus caninum vulgaris
KLM
K
Ino, visiem zoodārza iemītniekiem (zvēriņiem) ir latīniskie nosaukumi - interesanti, kur griezties, lai uzzinātu latīnisko nosaukumu zvēriņam Kampēja sulainis?
Nasing spešal
N
Neviens neko nedarīja, lai izbeigtu lata devalvācijas baumas jau sākot no 2007.gada - tā ir vistiešākā šajā laikā darbojošos valdību atbildība.
Nasing spešal
N
Tas jebkuram ekonomistam ir skaidrs, ka aidevums lielākoties ir aizplūdis lata stabilizācijā - lata stabilizācija ir subsidējusi no strauja pagrimuma tos simtiem tūkstošu iedzīvotājus, kas ir sagrābušies kredītus virs 25 miljardu eiro apmērā. Ja Saeimai būtu vairāk, kā 2.5 ekonomisti, tad viņi nevērstos pie Repšes un Dombrovska ar tik stulbu jautājumu uzrādīt aidzevuma izlietojumu, kas ir nonācis lata stabilizācijā (ārzemju spekulantu peļņa), Parex kapitālā un depozītā (iesaldētie līdzekļi) un vienkārši noēšanai valsts budžeta deficīta segšanai!
AB
A
Vispār jau tas aizdevuma mērķis arī skanēja, ka banku finanšu stiprināšanai vai tamlīdzīgi.
lno
l
...V.Dombrovska valdības gals esot TP izdzīvošanas jautājums, bet haoss valstī - labāks fons, uz kura Andrim Šķēlem nākt kā glābējam. _______________________________ Tas ir neapstrīdams secinājums, ko var apšaubīt tikai idiots. Nu ko, laiks Zatleram pierādīt, ka viņš ir visas tautas prezidents, nevis zoodārzā iecelts Kampēja sulainis:)
Vai LB ir tukša?
V
Šo ceturtdien Saeima mēģinās lemt – vai un kādu atļauju (mandātu) dot valdībai, ko mūsu valdība, precīzāk, tās finanšu ministrs un valdības vadītājs drīkst un ko nedrīkst sasolīt starptautiskajiem aizdevējiem. Gan Tautas partija, gan partiju apvienība Saskaņas Centrs ir nākuši klajā ar priekšlikumiem izbeigt nekontrolēto un slepeno solījumu bārstīšanu starptautiskajiem aizdevējiem, tikpat slepeno darbošanos ar aizlienētajiem miljardiem. Diemžēl mūsu premjeru šie ierosinājumi ir saniknojuši ne pa jokam – nez kāpēc?! Vai patiesi JL, vai Valdis Dombrovskis un Einars Repše dara ar mūsu visu aizņemtajiem miljardiem kaut ko tik nelabu, ka paniski jāslēpj miljardu izlietojumu ne tikai no sabiedrības, bet arī – no Saeimas acīm?! Tā kā valdība aizņemas miljardus, kurus jāmaksā mums, arī tādēļ, ka viens no nosauktajiem ir spārnotā teiciena „Kā var nesolīt?!” autors, t.i., cilvēks, kura melu cinisms sabiedrībā ir folklorizējies, piedevām – abi nosauktie paniski nevēlas, lai kāds, pat ne Saeima, abiem āzīšiem skatītos uz pirkstiem, kontrolējot „sarūpētā” aizņēmuma miljardu ceļus un neceļus, bet Saeimā un valdībā esot tikai „divarpus ekonomisti”, tad varbūt mēģināsim apgūt pa visiem kopā kārtējo mācību stundu makroekonomikā? Nav jau nekas tik sarežģīts. Ja vien tīšām nemēģina sarežģīt. Mēģināsim atrast atbildes uz diviem pamatjautājumiem: 1) kāpēc neuzticas un mums kā valstij negrib kopš 2008.gada vasaras beigām neviens aizdot naudu; 2) kam patiesībā šis 5 miljardus latu (jeb 7,5 miljardu eiro) lielais aizdevums ir paņemts? Kur šie miljardi ir jau nonākuši un nonāks? Ar ko šī starptautisko aizdevēju epopeja sākās? 2008.gada vasaras beigās, t.i., 2008.gada septembrī „pēkšņi” neviens vairs negribēja mums, Latvijas valstij, aizdot naudu. Sabiedrībā tika kladzināts „pie visa vainīgs Lehman Brothers bankrots Amerikā”, bet tika notušēts fakts – ka, vēl pirms oktobra beigās nepatikšanās nonāca Parex, no centrālās, tieši no Latvijas Bankas sāka strauji aizplūst valūta. Tātad – investori un noguldītāji bija kaut ko nu ļoooti nelāgu padzirdējuši par latu un tāpēc sāka no latiem strauji atbrīvoties. Visas bankas, ieskaitot lielās zviedru meitas, sāka smagi šūpoties. Pēc trim nedēļām, oktobra vidū, bēgšanas no latiem paniku nespēja izturēt un sāka grimt Parex – jo Parex-am nebija lielas „mātes”, kura varētu paglābt no tik straujas valūtas un noguldītāju aizplūdes. Tāpēc līdz 2008.gada beigām Latvijas Bankai nācās sakasīt miljardu eiro un atpirkt ap 700 miljonu latu. Un Latvijas Bankas prezidents, I.Rimševics, kurš vienmēr kladzinājis, ka lats esot stabils – vairāk kā simts procentu apmērā esot nosegts ar valūtas rezervēm, tomēr tieši viņš nez kāpēc tolaik bija tik nervozs, ka pat publiski nespēja to slēpt. Un drīz vien nāca slavenā Ziemassvētku laika nakts Saeimā, kad tā brīža premjers I.Godmanis (ar izmisušo Latvijas Bankas šefiņu nervozi dīdāmies aiz muguras) bargi draudēja Saeimai – ka valstij ar reputāciju esot tādās dillēs, ka neviens vairs naudu neaizdodot un tāpēc draudot bankrots mums visiem, tāpēc Saeimai nekavējoties, bez domāšanas, esot jāapstiprina pilnīgi viss, ko šis liekot priekšā! Kam īsti draudēja bankrots 2008.gada beigās? Kāpēc sāka grimt Parex – vai Parex patiešām ir cēlonis mūsu nepatikšanām? Vai... varbūt bija otrādi un Parex bija cietušais, sekas – jo grima patiesībā kāda pilnīgi cita banka, patiesi „sistēmiska”, kas sev līdz zem ūdens rāva arī Parex kā vājāko no mūsu lielajiem trim vaļiem? Varbūt tieši šī iemesla dēļ valdība tik izdevīgi priekš abiem lielajiem K pārņēma grimstošo Parex – jo tādā veidā nopirka abu bijušo baņķieru klusēšanu par valsts vadības nedarbiem? Visas mūsu lielās bankas tais mēnešos smagi šūpojās. Un gan jau labi zināja – kas un kāpēc viņas tā izšūpina... Starp citu, TB/LNNK vadonis R.Zīle nesen sasmīdināja ne pa jokam vai visu Delfu publiku, paziņodams – ka mēs esot glābuši un izglābuši vai visu Eiropas finanšu sistēmu. Bet – ja nu tas nemaz tik smieklīgi nav, jo varbūt daļēji R. Zīlem ir taisnība, tikai ar iebildumu – ka Eiropa mūs glāba, jo mums te tādi mēsli bija (ir) finanšu sistēmā, ka visu Eiropu varējām (un varam?) nogremdēt? Kāpēc gan neviens vairs neaizdeva (un aizvien neaizdod) mūsu valdībai naudu un līdz ar to visas valsts bankrots draudēja tieši mums? Kāpēc līdzīgos valdības parādos esošajai Lietuvai, par septiņreiz mērītājiem – prātīgajiem igaunīšiem pat nerunājot – nav šādas neuzticības? Lietuvas ekonomika pēc vairākiem parametriem it kā ir vēl smagākā finanšu situācijā, nekā mūsu, tomēr Lietuvai turpināja un turpina aizdot naudu bez SVF. Tad kāpēc viņiem nevajag starptautiskos aizdevējus kā pēdējo iespēju saukt palīgā – bet mums vajag?! Kāpēc igauņu krona un lietuviešu lits nepiedzīvo tikpat agresīvus un regulārus „uzbrukumus” – kāpēc tur diskusijas par devalvāciju nekrīt tik auglīgā augsnē, kā pie mums? Kāpēc igauņi gatavojas ar 2011.gada 1.janvāri ieviest eiro? Arī mēs šobrīd atbilstam visiem daudz piesauktajiem Mārstrihtas kritērijiem. Laikam šo faktu acīgi 2009.gada nogalē pamanīja arī Darba Devēju konfederācija, kura mēģināja rosināt, lai arī mēs, Latvija, ieviešam ātrāk eiro. Doma lieliska, jo likvidētu regulāro klaču ap lata stabilitāti raisītās jukas un triecienus finanšu sistēmai. Bet – ko atbildēja Latvijas Bankas šefs? Nikā, mīlīši – neesmu gatavs, tikai 2014. es varētu mēģināt sagatavoties un iespēt atpirkt visus latus. Kāpēc..?! Ja kritēriji šobrīd tiek izpildīti un ja lata seguma rezerves patiesi atrodas LB vairāk kā 100 % apmērā – tad kāpēc ir problēma latus apmainīt pret eiro un izņemt no apgrozības, līdz ar to likvidējot vienu lielu nestabilitātes radītāju? Kāpēc arī ES par to negrib ne dzirdēt? Domājam tālāk. Pagājušajā gadā ne viens vien izplosījās, jo īpaši Lato Lapsa, nekādi nespējot saprast – kāpēc gan LB ir tik neaizskarama un „maksā” tik karaliskas algas un prēmijas? Krustu šķērsu tur viens otru prēmē. Un ir versija – kāpēc tā! Padomāsim– kur un kam, par ko maksā karaliskas algas? B.Flikam AirBalticā. Nu, pirmkārt, zināms, ka tas notiek uz lidostas grandiozo (80%) atlaižu slauciena rēķina, otrkārt, pat ezim saprotams, ka tas notiek tāpēc, lai B.Fliks „spētu” atdot bankas aizlienētos padsmit miljonus par AirBaltic daļas izpirkšanu no zviedriem. Maksā neloģiski dāsni arī N.Melngailim Parexā. Šai gadījumā var maldināt N.Melngaiļa zināmā naudas kāre – ka mazāk par desmit tūkstošiem mēnesī cilvēks par algu nemaz neuzskatot. Bet – vai patiesāks iemesls nav rodams apstāklī, ka tā tiek nopirkta klusēšana? Tai pat laikā, pateicoties vietējā idalgo dona Kihota – Lato Lapsas varonīgajām kaujām ar I.Rimševica nekaunības vējdzirnavām, mēs zinām, ka LB neizprotami karaliskas „algas” tiek maksātas ne tuvu I.Rimševicam vienam vien. Ja mazliet padomājam – kāpēc gan?!? Vai neizskatās pēc masveida klusēšanas uzpirkšanas LB iekšienē? Izskatās gan... Kurš pēdējo 20 gadu laikā ir iekļuvis „tur iekšā”, izņemot stingri kontrolētu „savējo” loku? Neviens. Vai deviņdesmito sākumā trijotne E.Repše, I.Rimševics un I.Godmanis jau vienreiz mūs visus smagi neapčakarēja – iedodot 1 latu par 200 repšikiem? Cik daudz zaudēja noguldījumos, „zārku naudās”, u.tml.? Vai bankai Baltija nebija starptautisko auditoru un LB uzraudzības? Bija! Bet ar visu to pa burbuli nogāja grabēdama mūsu visu acu priekšā. Un LB vadībā aizvien bija jau vienreiz mūs visus smagi apšmaukušie divi āzīši... Kāpēc finanšu aprindās netic lata stabilitātei (citādi divus pēdējos gadus regulāri latam neuzbruktu) – t.i., kāpēc finanšu speciālisti, nerunājot par vienkāršajiem ļaudīm, netic, ka lats ir segts, kaut LB šefs sausu muti jau divus gadus cenšas iestāstīt pretējo – ka esot? Kāpēc finanšu aprindas netic LB šefa apgalvojumam? Un mēs vēl gribam, lai rodas sabiedrībā un investoru vidū uzticība mūsu valsts vadībai... Lūk, esam nonākuši līdz galvenajam jautājumam – līdz mūsu visu problēmas pašai saknei: cik patiesi un cik lielā mērā ir vai nav nosegts mūsu lats Latvijas Bankā ar valūtas rezervēm? Likumā Par valsts budžetu 2010.gadam – „2009.gadā līdz 22.oktobrim tika saņemti resursi 2 153,9 milj. latu apmērā, no kuriem tika apgūti 1 180,9 milj. latu. Saņemtā atbalsta atlikums 973,0 milj. latu”. Un šā gada sākumā finanšu ministrs atzinās: „... mums ir nauda pensiju atmaksai. Mums ir uzkrājumi - 1,3 miljardi latu.” Tātad – mums ir 1,3 miljardi „lieku” latu. Par kuriem maksājam 3,5 % aizdevējiem. Un – kas ir vienlaikus ar šo 1,3 miljardu uzkrājuma ienākšanu Latvijas Bankā noticis pēdējo mēnešu laikā ar Rigiboru – ar latu kredītprocentiem? Īstermiņa, t.sk., 3 mēnešu likme nopikējusi līdz rekordzemam līmenim – zem 5%! Tomēr ilgtermiņa likmes aizvien ir palielas – tātad finanšu speciālisti aizvien īsti netic latam ilgtermiņā. Secinājums uzprasās pats: tieši Latvijas Bankas salāpīšanai ir domāts SVF un ES aizdevums, jo tieši tur, nevis Parex, jau ir nonākusi lauvas tiesa no šī aizdevuma miljardiem. Informācija no Latvijas Bankas mājas lapas: 2009. gada 1. janvārī apgrozībā bija visu nominālu Latvijas Bankas papīra naudas zīmes un monētas par kopējo vērtību 1 018.1 miljoni latu. Ja ir liels pieprasījums pēc latiem, tad lata kurss kāpj un Latvijas Banka ir tā, kas nopērk ārvalstu valūtu - tā nonāk rezervēs - un pārdod latus, kas nonāk apgrozībā. Normālos apstākļos, augot ekonomikai, latu daudzums apgrozībā aug, un atbilstoši arī Latvijas Bankas rezerves. Un otrādi - ja ir liels pieprasījums pēc eiro, tad latus sāk uzpirkt Latvijas Banka, pretī maksājot ar ārvalstu valūtu no rezervēm. Tas nozīmē, ka arī latu daudzums apgrozībā samazinās. Latvijas Bankas ārējās rezerves 31.12.2009.: (milj. eiro) (milj. ASV dolāru) KOPĀ 4 804.52 6 905.20 Latvijas Bankas 2008. gada finanšu pārskatu revīziju veica starptautiskā auditorfirma KPMG Baltics SIA un Latvijas Republikas Valsts kontrole. Smuki cipariņi tabulā, vai ne? Starp citu, izskatās tuvu patiesībai – apmēram tādiem tiem rezervju miljardiem vajadzētu būt. Bet! Bet ikviens no mums var tādas tabuliņas vairumā sataisīt. Ar visādiem cipariņiem. Bet kur ir šo rezervju pierādījums – kur ir precīzs atšifrējums, kurās tieši bankās, kā ieguldījusi, cik un uz kādiem noteikumiem ir LB šīs vairāk kā triju miljardu latu lielās valūtas rezerves? Jo īpaši – ja tādas bija, tad kāpēc 2008.gada rudenī LB knapi spēja sakasīt nieka 1 mlrd eiro, lai atpirktu nieka 700 miljonus latu? Un beigās palikuši it kā pāri vēl šie vairāk kā trīs mlrd latu (4,8 mlrd eiro/ 6,9 mlrd USD). Tad – kāpēc LB vadītājs tomēr tik ļoti nervozēja un skandināja, ka valstij tūlīt, tūlīt iestāšoties bankrots? Kas notiktu, ja vajadzētu LB spēt 100% latu atpirkt, ne tikai 15%?! Kādēļ neticēja un neaizdeva valdībai naudu un bija jālūdz aizdevums SVF un ES? Kāpēc nespēj noticēt finansisti skaitļiem šai tabuliņā – ka LB vēl esot gandrīz 5 mlrd eiro rezerves?! Ne velti jau kopš bankas Baltija sūrās mācības laikiem vairs īsti neticam ne auditoriem, ne... Pirms izlemt Saeimā par vienošanās ar SVF un ES apstiprināšanu un par mandāta robežām valdībai, gan MK, gan Saeimai jāizdara 2 lietas: 1)jāpieprasa, lai finanšu ministrs noziņo un iesniedz Valsts Kases ieguldījumu atšifrējumu – cik, kur, kad un uz kādiem noteikumiem ieguldīti valsts pamatbudžeta līdzekļi. Tā, kā sen tiek ziņots par valsts parādu. Un Saeimai jāsalabo likums Par budžeta un finanšu vadību, papildinot to ar prasību valsts budžeta paketei turpmāk pievienot arī šo, ne tikai parāda, bet arī valdības veikto ieguldījumu no valsts pamatbudžeta uzskaitījumu; 2)jāpieprasa no LB vadītāja ziņojumu par to – kur, cik un uz precīzi kādiem noteikumiem ir ieguldītas LB (lata seguma) rezerves. Protams, ka LB nebāž „zeķē” valūtu, bet iegulda/nogulda, sadalot un izlīdzinot riskus. Tādēļ skaidrs – atgūt šo naudu no depozītiem un izdarītajiem ieguldījumiem ātrā tempā varētu būt problemātiski, tomēr – ne jau tik neiespējami, ka pat bankrots varēja draudēt mums visiem 2008.gada beigās. Svarīgākais: nevajadzētu pārsteigties ar secinājumiem par informāciju, kuru iegūsim (ja iegūsim... bez ekscesiem). Tā nepieciešama, lai „izvestu skaidros ūdeņos” situāciju – kurā īsti esam. Jāņem vērā, ka SVF un ES (īpaši jau ECB – Eiropas Centrālā Banka) šo situāciju jau zina! Tikai mēs visi nezinām, pat "tie tur, augšā” nē! Resp., ir iespējams, ka mūsu bodē ir pamatīgs, vismaz pāris miljardu latu liels, iztrūkums. Cita loģiska izskaidrojuma matērijas, t.i., valūtas izgaišanai miljardu apmēros no LB seifiem nav. Un, ja tā ir, tad aizdevēji to jau zina (ja pat es, no malas – tikai no pāris pazīmēm – esmu spiesta to secināt, tad tur visi cipari uz galdiem ir gadiem). Bet tas liek secināt – ka, aizdodot naudu, starptautiskie aizdevēji apzināti ir palīdzējuši šo iespējamo iztrūkumu LB noslēpt. Ir likumi, kuri tādu rīcību sauc par līdzdalību. Un vainīgos ķer rokā. Skaidroju iespējamās sekas tādēļ, lai motivētu mūs nebaidīties un tomēr iegūt informāciju. Un nekādas devalvācijas, ja pat baisākie mēsli atklāsies – tā būtu muļķība. Ja atklāsies, tad visus zaudējumus jāpiedzen un varēs piedzīt ar procentiem no tiem, kuri zināja un palīdzēja slēpt, mūsu zaudējumus kopš 2008.gada beigām vēl vairāk palielinot. Starp citu, ar šo versiju sader arī vēl 2 citādi it kā nesaprotamie fakti – ka JL no aizdevējiem 2010.gadā grib saņemt 2,2 miljardus latu, lai gan patiesībā it kā vajag un ir pamatota likumā Par Valsts budžetu 2010.gadam vajadzība tikai pēc 1,1 miljarda latu. Lūk, otrs 1,1 miljards latu, iespējams, tiek prasīts tāpēc, ka JL paredz – investīciju aizplūde šogad turpināsies, tātad LB nāksies turpināt valūtas rezerves dot prom, bet JL zina arī to (nu, ne jau viss JL, protams), ka LB ir iztrūkums. Bet arī SVF un ES to tad ir tikpat labi jāzina, jo nevar neredzēt – ka tiek prasīts divreiz vairāk, nekā ir oficiāli pamatotā vajadzība, piedevām arī viņi redz, ka jau šobrīd ir „uzkrājums” 1,3 mlrd latu apmērā. Tātad, ja vien LB nebūtu iztrūkuma valūtas rezervēs, tad mums nemaz nevajadzētu neko aizņemties šogad, jo ar esošo uzkrājumu pietiek. Otrs faktiņš – kāds marsietis rāvās pie varas 2008.gada nogalē bezmaz klupšus krišus, acīmredzami bija gatavs skriet un rāpties pāri jebkuriem līķiem, lietussardznieku pāris tūkstošus, lai, apmuļķoja... Kāpēc..? Bet šādi iznāk – ka nevis mēs visi, kas tiekam vainoti par „treknajiem gadiem”, esam pie vainas mūsu šodienas nelaimēs, bet gan – satriecoši prasts iztrūkums Latvijas Bankā?!? Īsti nesaprotu, ko īsti LB vadība grasās darīt, ja investīcijas aizplūdīs no Latvijas straujāk par 1,1 miljardu latu šogad, kā, iespējams, plāno? Ko darīs, kad pienāks 2014.gads un iespējamo valūtas iztrūkumu LB vairs nevarēs noslēpt? Hari-kiri kolektīvo taisīs, vai?!? Vai vienkāršāk nebūtu LB vadībai kaut tagad, ja vien iztrūkuma patiesi nav, pierādīt – ka visi, pat starptautiskie!, minējumi, šaubas un bažas pat LB valūtas rezervju miljardu labklājību ir tikai slimu suņu murgi? Bet, ja kāds nespēj/negrib paskaidrot un tā, lai visi saprastu – tad neatkāpsimies: prasām, lai skaidro, kamēr visiem viss skaidrs. Jo tā tam ir jābūt. Jūs "tur, augšā" par to atbildat – kaut vismaz tik daudz, lai paši saprotat, ko lemjat, par ko vai pret ko balsojat un kāpēc to darāt. Jeb ne? Kā no lētticīgajiem izkrāpj dzīvokļus, u.tml.? Šādi pat – liekot parakstīt velns vien zina ko. Un cilvēks, nesajēdzot, ko dara, paraksta. Un pēc raud pasaulei – ai un vai, mani apkrāpa, pats nesapratu, ko parakstīju, kādus papīrus priekšā nolika. Bet – kurš vainīgs, ka nesaprati, ka nemēģināji uzmanīgāks būt un saprast? Lūdzu, nebūsim vairs lētticīgu tantiņu līmenī! Saņemsimies! Jāizbeidz gudrus ģīmjus taisīt – jābeidz baidīties, ka var par muļķiem kāds mūs nosaukt, kuri, lūk, nesaprotot „neko no vērtspapīru emisijām” un citām smalkām lietām no finanšu ministra vai valdības vadītāja pārgudrajiem pusvārdiem. Lai runā pilnos vārdos un klausītājiem saprotami! Lai kāda arī patiesība nebūtu, tā būs labāka, nekā klaji meli acīs ar patiesības slēpšanu, liekot mums pa šo purvu mīcīties jau otro gadu. Tiksim skaidrībā – mūsu akcijas celsies, arī mūsu ieguldījumu, t.sk., arī citādi it kā neglābjamā Parex vērtība. Tāpēc: jātiek skaidrībā!
vot
v
kārtējā JL PR histērija
Revolt
R
Redziet ta jau ir atkarības radīšana.Neatkarīgai valstij tās veidošanās sākumā arī bija problēmas ar savlaicīgu algu izmaksu bet viņa iztika ar saviem resursiem.
targash
t
Tātad Godmanis ar Slakteri rīkojās pareizi un gāzt Godmaņa valdību bija noziegums pret valsti. Es pareizi sapratu?
mazais lauksaimnieks
m
Dombrovskis un Repše līdz šim ir sekmīgi veduši sarunas ar ES un SVF,Latvija ir laicīgi saņēmusi naudu,kas nepieciešama algu un pensiju izmaksām.Pagājušā gada jūlijā mūsu mazpilsētā tika kavēta algu izmaksa valsts iestādēs,tikai tad kļuva saprotams,kāds posts iestātos,ja aizdevums netiktu saņemts!Noziegums pret valsti un sabiedrību ir tagad radīt neuzticību aizdevējos par valdības nestabilitāti!
KLM
K
"..Andris Šķēle rīta pusē izplatīja paziņojumu, JL rīcību nosaucot par histērisku demagoģiju." .............................................. ............................................................ ............................................................ ...... vienlaicīgi norādot, ka viņa prātojums - no diviem kretīniem lielāko - ir izsvērti antidemagoģisks....
ek
e
nu pārs'pīlēt ar saeimas atļaudtību slēg tjebkādus līgumus ar nevajag, bet TP intere ir vienkāŗis izsist SEV nevis tautai labumu. Bet kā paliek ar kriminālo atbildību saeimai par valstij neizdevīgiem lēmumiem???? p.s. no teorijas (dzīves), ka mūsu saeima ir fantastiski pērkama ;/
Revolt
R
Kada starpība cik maksā kopā mūsu uzņēmumi?Stradniek, šeit iet runa par mūsu neatkarību un nokļūšanu starpnacionalo finasistu atkarībā! Kamer valsts nenostajas uz savam kājām un neizmanto savus resursus tikmēr viņa nav neatkarīga.Tas tāpat ka angļu kolonijā Indijā aizliedza iegūt sāli bet bija japērk no angļu tirgotājiem. Viens ir kad investors rada kautko jaunu kas uzlabo gan iedzīvotaju gan valsts ekonomisko stavokli un pavisam cits kad esosie resursi tiek izvesti par minimalu cenu un valsts paliek par atkarīgu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ar mazāku pensiju

Vairāki faktori ilgtermiņā negatīvi ietekmē sieviešu pensijas apjomu.

Ārlietu ministrijā nomainīs valsts sekretāru

Līdzšinējais Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Pelšs kļūs par vēstnieku, bet viņa vietā plānots apstiprināt ministrijas valsts sekretāra vietnieku - politisko direktoru Andžeju Viļumso...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas