Saeimas opozīcija gan nav plānojusi sākt vākt parakstus, lai sasauktu ārkārtas sēdi. Sandra Kalniete (PS), kura aicinājumu iesniegusi, sacīja, ka šoreiz PS nav pārliecības par
opozīcijas spēju vienoties. “Par Jauno laiku man šaubu nav,
taču Saskaņas Centrs varētu nepiekrist vajadzībai rīkot
ārkārtas sēdi par Gruzijas jautājumu,” norādīja S.Kalniete. Pēc
politiķes vārdiem, viņa nav gribējusi zaudēt laiku un tāpēc vērsās uzreiz
Saeimas prezidijā.
Saskaņas Centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis
Urbanovičs Dienai iepriekš norādīja, ka “deputātiem nav jēgas
sanākt kopā, ja viņiem nav pilnīgas informācijas par notiekošo
Gruzijā”. Viņš arī piebilda, ka tā esot “spēle vienos vārtos” un
“Ārlietu ministrijai vajadzētu parūpēties par daudzpusīgas informācijas
nodrošināšanu”. Pēc J.Urbanoviča teiktā, situācija Dienvidosetijā ir
bēdīga, taču vēl bēdīgāka esot Latvijas varas pārstāvju balstīšanās uz
vienpusēju informāciju.
Diena jau rakstīja, ka Igaunijas parlamentārieši jau sākuši vākt parakstus ārkārtas sēdes sasaukšanai, un, iespējams, ārkārtas sēde Igaunijas parlamentā varētu notikt jau otrdien, 12.augustā, Dienu informēja Igaunijas parlamenta Preses dienestā.
Igaunijā jau piektdien, 8.augustā, sasaukta parlamenta Ārlietu komisijas sēde, lai paustu nosodījumu Krievijas agresijai Gruzijā, Latvijas Saeimas Ārlietu komisijas sēde ieplānota tikai trešdien. Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš Dienai gan norādīja, ka komisijas ārkārtas sēde neesot novēlota, jo pašlaik esot pārāk maz informācijas, lai varētu izvērtēt saasinājušos konfliktu Dienvidosetijā. Pēc A.Bērziņa vārdiem, esot jāsagaida arī NATO pārstāvju tikšanās rezultāti, kas notiks tikai otrdien. Viņš atgādināja, ka Latvijas pozīcija ir skaidra un to kopā ar pārējiem Baltijas valstu kolēģiem iepriekš paudis gan Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS), gan Valsts prezidents Valdis Zatlers. A.Bērziņš arī uzskata, ka Igaunijas parlamentārieši “sanākuši pa tukšo”, jo viņiem neesot pilnīgas informācijas par Gruzijas konfliktu.
Saeimas ārkārtas sesiju vai ārkārtas sēdi pēc sava ierosinājuma sasauc Saeimas prezidijs. Ārkārtas sēdes sasaukšanu var rosināt arī Valsts prezidents, Ministru prezidents vai ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu.
(Papildināta visa ziņa)