Pētniece norādīja, ka Zatlers ceturtdien Saeimā teica labu, intriģējošu runu, pēc kuras daudziem būs jāmin, ko prezidents ir domājis ar vārdiem "iedot politisku virzību tautas kustībai".
Kā ziņots, Latvijā ir sākusies tautas kustība par labu, gudru valsti un labklājību, uzskata Zatlers, kurš pēc savas prezidentūras termiņa beigām apņēmies tajā iesaistīties, piešķirot tai politisku virzību. To prezidents atzina, šodien pēdējo reizi uzrunājot Saeimu valsts augstākās amatpersonas statusā.
Zatlers norādīja, ka pēdējos pasākumos, kuros piedalījās, viņš ir sastapies ar sirsnīgu un optimistisku iedzīvotāju attieksmi, un iedzīvotāji aicināja īstenot pārmaiņas valstī.
Kažoka skaidroja, ka prezidentam ir četras izvēles, kā rīkoties pēc savu pilnvaru beigām. Ja apstiprināsies informācija, ka Zatlera komandā varētu iesaistīties bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un bijušais Ģenerālprokurors Jānis Maizītis, tad prezidentam ir izredzes izveidot jaunu politisko partiju ar spēcīgu komandu, kura gūs ļoti labus rezultātus.
Ar Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas Rasmas Zvejnieces starpniecību Guļāns darīja zināmu, ka neatbildēs uz jautājumiem par viņa iespējamo iesaistīšanos politikā un atbalstu Zatleram.
Otrais variants, prezidentam būtu jāpievienojas partiju apvienībai Vienotība saskaņā ar tās izvirzītajiem nosacījumiem, bet tādā gadījumā Zatleram draud ''uzmešana'' no šīs apvienības puses. Cits risinājums paredzētu pievienošanos Vienotībai, diktējot noteikumus, ka apvienībai ir jāatbrīvojas no politiķiem ar sliktu reputāciju un jāizveido demokrātiskāks lēmumu pieņemšanas veids. Ceturtais variants paredz, ka Zatlers paliek ārpus aktīvās politikas un vien publiski sniedz atbalstu kādam politiskajam spēkam.
Kažoka uzskata, ka, uzrunājot parlamentu, prezidents ir izteicis daudzas pareizas lietas to starp par politikas un biznesa šķiršanu, par to, ka sabiedrība ir aktivizējusies, aicinājumu pieņemt viņa rosinātos likumu grozījumus un citas, kuras gan esot pazudušas uz Zatlera aizplīvuroti izteikto nākotnes politisko plānu fona. Parlamenta gatavība īstenot prezidenta ierosinājumus izskatās cerīga, un tas ir atkarīgs no katras partijas atsevišķi. Tomēr negatīvi ir vērtējama rīcība ir labu iniciatīvu padarīšana par apsmieklu, piemēram, Zaļo un zemnieku savienībai un apvienībai Saskaņas centrs jaucot kopā balsošanas procedūru Saeimā ar Saeimas vēlēšanu norisi.
Daudz ko parādīs ceturtdien Saeimā gaidāmais balsojums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošanu no amata. Ja Saeima viņu atbrīvos, tad pētniece vēl cer uz vairākiem labiem darbiem, ko pašreizējā Saeima spēs paveikt. Taču, ja Vilnītis saglabās savu amatu arī pēc Saeimas balsojuma, tad pašreizējam parlamentam paveiksies, ja "iztiks bez izsistiem logiem".
Kā ziņots, Zatlera pilnvaras beidzas 7.jūlijā. Savukārt 23.jūlijā notiks referendums par Saeimas atlaišanu, kurā saskaņā ar prezidenta izteikto prognozi ar lielu varbūtību Saeima tiks atlaista.